Vīrietim alus vēders? Nē – diastāze!

Par diastāzi biežāk ierasts runāt saistībā ar periodu sievietes dzīvē pēc grūtniecības un dzemdībām, kad starp vēdera muskuļiem ir veidojusies sprauga, vēders šķiet izgāzies uz priekšu un neizdodas atgūt formu ne ar diētu, ne sportu. Taču arī vīriešiem mēdz veidoties diastāze, turklāt visai bieži. – Domā, ka pie vainas ir alus, bet izrādās – fiziski smags darbs!

Fiziski smaga darba riski

Īsumā – diastāze ir stāvoklis, kad taisnie vēdera muskuļi (Rectus abdominis) viens no otra attālinās un tiek iestiepta plēvei līdzīgā baltā līnija (linea alba), kas satur muskuļus kopā. Ja līdz šim iekšējos orgānus balstīja vēdera muskuļi, tagad tie balstās pret šo plēvi. “Brīdī, kad vēdera dobumā palielinās intraabdominālais spiediens (tas var notikt, piemēram, ceļot smagumus), bet muskulatūra ir vāja, netrenēta, saites elastīgas – taisnie vēdera muskuļi sāk attālināties viens no otra un vēderā veidojas tāds kā caurums,” procesu skaidro KRC “Jaunķemeri” fizioterapeite Alise Rosicka. Ja vien vīrietis mērķtiecīgi līdz šim nav nodarbojies ar sportu un stiprinājis vēdera muskulatūru, jārēķinās, ka fiziski smags darbs nesīs sev līdzi arī diastāzes veidošanās risku. Dažkārt diastāzes veidošanos var veicināt arī ģenētiska pataloģija, kad  cilvēkam ir iedzimtas pārāk elastīgas locītavu saites. “Esmu dzirdējusi, ka šiem cilvēkiem iesaka vairāk ēst kāpostus,jo tajos esot vielas, kas palīdz stiprināt saites. Cik tam var ticēt – grūti spriest,” smej fizioterapeite.

Vēl viena riska grupa ir vīrieši, kuri profesionāli nodarbojas ar svarcelšanu. Arī viņiem bieži veidojas diastāze, teic Alise Rosicka: “Šie sportisti smagumu celšanas brīdī  vēl aiztur elpu, kas iekšējo spiedienu vēl vairāk paaugstina, palielinot arī diastāzes un brukas risku. Svarcelšana ir sporta veids, ko fizioterapeits noteikti neatzīs kā labu veselībai.”

No stājas traucējumiem līdz orgānu noslīdēšanai

Lai gan pati par sevi diastāze ne vienmēr ir pamanām un būtiski neietekmē cilvēka kopējo veselības stāvokli, vāja vēdera muskulatūra ietekmē stāju, jo ķermenī notiek kompensējoši mehānismi, kas, savukārt, var izraisīt sāpes muguras lejasdaļā vai starplāpstiņu un plecu joslā.  Visbiežāk diastāze ir atklājums brīdī, kad pacients dodas pie speciālista ar sūdzībām par sāpēm muguras jostas daļā. Vēdera un rumpja muskuļu vājums rada lielāku slodzi uz mugurkaulāja struktūru un tāpēc ilgtermiņā straujāk notiek arī deģenerācijas procesi mugurkaulājā, attīstās spondiloze, spondiloartroze, listēze, veidojas arī diska trūces, ko šobrīd konstatē teju katram otrajam pacientam. Ja diastāze ir liela, tas var izraisīt daudzas nopietnas veselības problēmas: “Savukārt, ja šī sprauga starp priekšējiem vēdera muskuļiem ir tik liela, ka vēdera priekšējā siena vairs nespēj saturēt iekšējos orgānus, tie spiežas un virzās uz āru līdz veidojas tā saucamā bruka, reizēm arī rodas iekšējo orgānu noslīdējumi. Var sākties urīna nesturēšana, dažādas ar gremošanas trakta traucējumiem saistītas problēmas kā vēdera pūšanās, aizcietējumi, kā arī citi  nevēlami procesi, vēdera dobumā esošo iekšējo orgānu darbības traucējumi.”

Ja sprauga starp priekšējiem vēdera muskuļiem ir tik liela, ka vēdera priekšējā siena vairs nespēj saturēt iekšējos orgānus, tie spiežas un virzās uz āru līdz veidojas tā saucamā bruka.

Alise Rosicka, fizioterapeite

Kā diastāzi diagnosticē?

Fizioterapeits vai sporta ārsts būs tas speciālists, kas varēs diagnosticēt vai ir vai nav diastāze, veicot speciālu testu.  To dara tā: pacients apguļas uz muguras, kājas saliec ceļos, rokas aiz pakauša un terapeits lūdz atcel ķermeņa augšdaļu. Vertikālajiem muskuļiem virs nabas šai brīdī būtu jāsakļaujas kopā, bet ja tas nenotiek un starp muskuļiem veidojas sprauga kas ir  2 pirkstu platumā, speciālists diagnosticēs diastāzi un noteiks tās apmēru. “Ja spraugā starp muskuļiem brīvi var ievietot divus pirkstus, var uzskatīt, ka diastāze ir  2,5cm. Taču gadās, ka diastāze ir vēl lielāka – tās apmēru ļoti svarīgi izvērtēt, jo gadījumos, ja sprauga starp muskuļiem ir veidojusies pārāk liela un ar vingrošanu to vairs nav iespējams koriģēt, pacientam iesaka ķirurģisku ārstēšanu. Tad vēdera priekšējie muskuļi tiek sašūti un sprauga starp tiem novērsta,” skaidro fizioterapeite Alise Rosicka.

Pat 100x presītes dienā šoreiz nelīdzēs

Protams, ikvienam ir liels kārdinājums ar radušos problēmu tikt galā pašrocīgi, bet te svarīgi atgādināt – ja diagnosticēta diastāze, ar trenažieru zāli sākt nevajadzētu! Vajadzīga ir ārstnieciskā vingrošana, jācenšas vispirms spraugu starp vēdera muskuļiem mazināt un tikai tad varētu domāt par trenažieru zāles apmeklēšanu. Diemžēl viena no izplatītākajām kļūdām diastāzes ārstēšanā ir pārāk strauja fiziskās slodzes uzsākšana un nepareizi izvēlēti vingrinājumi, kas nenāk par labu veselībai un nesasniedz arī mērķi, lai mazinātu problēmu. Tāpēc ārstēšanas procesu jāuzsāk profesionāla fizioterapeita vadībā, kurš ierādīs nepieciešamos vingrinājumus un apmācīs, kā tos pareizi veikt. “Diastāzes ārstēšanā uzsvars tiek likts uz dziļās muskulatūras stiprināšanu. Šajā gadījumā, veicot “presītes”, guļot uz muguras un cilājot augšā lejā ķermeņa korpusu, rezultātu nebūs – ir nepieciešams veikt dažādus ar elpošanu saistītus vingrinājumus, stiprināt gan sānu, gan muguras muskulatūru,” tā saka fizioterapeite Alise Rosicka.

Vislabākā stratēģija diastāzes mazināšanai

Nr.1 –Vislabāk sākt ar vizīti pie ģimenes ārsta, iespējams nepieciešams veikt arī vēdera iekšējā dobuma orgānu ultrasonogrāfiju.

Nr.2 – Ja kopumā ar veselību viss ir kārtībā, dodies pie fizioterapeita, kurš ierādīs pareizos vingrinājumus.

Nr.3 – Svarīgi veidot izpratni par to, kā pareizi vingrot, kā strādāt ar atsevišķām muskuļu grupām, lai vingrošana dod efektu.

Nr.4 – Diastāzes ārstēšanā svarīga ne tikai vingrošana, bet jāpiedomā arī pie saviem ikdienas paradumiem – pozām un kustībām, ko veicam it kā automātiski, piemēram, noguļoties un pieceļoties no guļus pozīcijas. Ir svarīgi, lai veicot ikdienišķas darbības, muskuļi tiek pareizi sasprindzināti un atslābināti, vienlaikus ievērojot pareizas elpošanas pamatprincipus.

Nr.5 – Ja vīrietim jau ir konstatēta diastāze, bet darbs ir tāds, kas prasa smagumu cilāšanu, fizioterapeite Alise Rosicka iesaka izmantot muguras jostas daļu fiksējošu jostu. “To apliek ap vēderu brīžos, kad smagumi ir jāceļ. Tāpat smagumu celšanas brīdī jāpiedomā pie vēdera muskuļu aktivizācijas, pareizas elpošanas, jāatceras par ergonomikas principiem, kā pareizi cilāt smagumus, lai nekaitētu mugurai, locītavām.”

Lai diastāze neveidotos:

• Izvairies no nepareizas un ilgstošas smagumu celšanas;
• Ja ir virssvars, jācenšas zaudēt liekos kilogramus;
• Jānodarbojas ar regulārām fiziskām aktivitātēm, jānostiprina muskulatūra;

VINGROJUMI, KAS PALĪDZĒS MAZINĀT DIASTĀZI

---