Tuviniekam insults- piederīgajiem apjukums. 4 svarīgi jautājumi par rehabilitāciju

12.04.2023

Tas, cik veiksmīgi notiks atlabšana pēc insulta, 90% būs atkarīgs no pareizi izveidota rehabilitācijas plāna un tā izpildes. Turklāt neirorehabilitāciju pēc insulta būtiski uzsākt nekavējoties. “Sliktākais scenārijs, kuram  piederīgie reizēm notic – ka kādu laiku pēc insulta cilvēks rehabilitāciju nedrīkst uzsākt, neko nevar darīt un tā vietā nonāk aprūpes gultā stacionārā. To nedrīkst pieļaut!” apgalvo rehabilitācijas centra “Jaunķemeri” neiroloģe Elīna Malkiela, sniedzot atbildes uz 4 jautājumiem par rehabilitāciju pēc insulta.

1.Ar cik ilgu laiku rehabilitācijā ir jārēķinās?

Neirorehabilitācijas programmā “Jaunķemeros” pacienti tiek uzņemti vismaz uz 10 dienām. Šeit kopā sanāk rehabilitācijas speciālistu komanda, pacients tiek izvērtēts, ar viņu sāk strādāt un, ja redzams, ka pacientam ir labs rehabilitācijas potenciāls, piederīgajiem tiek piedāvāta iespēja šo rehabilitācijas laiku pagarināt, ja viņi vēlas. Ir pacienti, kuri pēc insulta šeit rehabilitācijā pavada pat mēnesi vai ilgāk.

2. Kā zināt, vai tuviniekam vērts doties uz rehabilitāciju jeb jāsāk domāt par aprūpi?

Ja sazināsieties ar rehabilitācijas centru, medicīnas konsultants sarunā centīsies noskaidrot, vai jūsu piederīgajam, kam bijis insults, ir rehabilitācijas potenciāls. Tas nozīmē – viņš saprot teikto, cenšas sadarboties un spēj izpildīt vienkāršas instrukcijas. Tikai situācijās, ja pacients ir pilnībā aprūpējams, barojams, kopjams, ja viņš neiesaistās, nerunā, nesaprot teikto, tad šis nebūs rehabilitācijas, bet gan aprūpes jautājums. Reizēm gadās arī tā, ka piederīgie pārvērtē sava tuvinieka rehabilitācijas potenciālu, jo ļoti vēlas saskatīt cerību, noticēt, ka atlabšana vēl ir iespējama, un tas ir saprotami. Katrā ziņā “Jaunķemeros” uzņem arī gulošus pacientus. Kad cilvēks pēc insulta tiek uzņemts rehabilitācijas centrā, speciālisti viņa funkcionālos traucējumus izvērtēs, lai secinātu, vai ar šo pacientu darbojoties, viņa stāvokli būtu iespējams uzlabot. Ja rehabilitācijas potenciāla nav, darbā tiek iesaistīts sociālais darbinieks un tuviniekiem tiek sniegta palīdzība aprūpes pakalpojuma saņemšanai.

3.Kādi speciālisti rehabilitācijas komandā strādās ar cilvēku pēc insulta?

  • Neirologs izvērtēs pacienta stāvokli un uzraudzīs kā noris rehabilitācijas process, pārraudzīs arī medikamentozo terapiju, sniegs veselīga dzīvesveida ieteikumus un ieteikumus riska faktoru mazināšanai.
  • Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts izvērtēs pacientu un līdzdarbosies individuālā rehabilitācijas plāna sastādīšanā, sniegs ieteikumus rehabilitācijas plāna korekcijai rehabilitācijas kursa laikā.
  • Ar jebkuru insulta pacientu strādā gan ergoterapeits, gan fizioterapeits. Īpaši svarīgi šie speciālisti ir tad, ja insults radījis kustību traucējumos rokā vai kājā.
  • Audiologopēds strādā ar pacientu, ja pēc insulta radušies rīšanas un runas traucējumi.
  • Veselības psihologs tiek piesaistīts pēc vajadzības un palīdz pacientam kā arī viņa ģimenei pielāgoties esošai situācijai.
  • Pēc insulta bieži vien ir rīšanas traucējumi, arī liekā svara problēmas, tāpēc noderīga būs konsultācija ar uztura speciālistu, kas pielāgos ēdienkarti, ieteiks, kādas konsistences ēdiens pacientam būtu piemērotākais, sastādīs ēdienkarti ar atbilstošu kalorāžu. “Jaunķemeros” strādā speciālisti, kuri ir pieredzējuši arī gulošu pacientu ēdināšanā, kuriem barošana tiek nodrošināta caur zondēm.
  • Procedūru izvēle insulta pacientiem ir ierobežota. Masēt parētisko pusi kategoriski aizliegts, jo tas veicina muskuļu tonusa pieaugumu, spasticitāti. Taču, ja insults izraisījis jušanas traucējumus, var veikt kādu fizikālo terapiju, piemēram, darsonvalizāciju. Ja pacients pēc insulta spēj pārvietoties, viņam var ieteikt arī tādas organismu spēcinošas procedūras, kā aeroterapiju, sāls terapiju.

4.Vai iespējams saņemt rehabilitāciju mājas apstākļos?

Dažkārt situācijās, ja neiroloģiskais bojājums ir ļoti izteikts vai arī pacients gaida rindu uz valsts apmaksātu rehabilitāciju, panākt to, lai rehabilitācijas process turpinātos un netiktu šajā brīdī pārtraukts, var saņemot šo pakalpojumu mājas vidē. Insulta pacientiem no valsts līdzekļiem tiek apmaksātas arī fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta mājas vizītes, ar viņu strādā fizioterapeits, fizioterapeita asistents, ergoterapeits, ergoterapeita asistents vai audiologopēds. Ideja par rehabilitāciju mājās ir lieliska, bet diemžēl izpildījums bieži vien – sarežģīti realizējams, jo nav viegli atrast šādus speciālistus, kas sniegtu pakalpojumu mājas vidē. Reģionos šī iespēja sarūk vēl vairāk.