Paaugstināts asinsspiediens var ieviest izmaiņas rehabilitācijas plānā

07.03.2024

Rehabilitācijas centra “Jaunķemeri” rehabilitologs Ēriks Steļmačonoks stāsta par visbiežāk sastopamajiem iemesliem, kāpēc pirms rehabilitācijas uzsākšanas pacientam tiek konstatēts paaugstināts asinsspiediens. Ne vienmēr tas nozīmē, ka rehabilitācija būs jāatliek pavisam, tomēr asinsspiediena rādītāji, kas augstāki par 120/80 mmHg vienmēr prasa uzmanīgu attieksmi.

1.iemesls

“Baltā halāta sindroms”

Liela nozīme asinsspiediena regulācijā ir simpātiskajai nervu sistēmai, kas nosaka to, ka satraukuma brīžos palielinās asinsvadu gludās muskulatūras tonuss, un līdz ar to – paaugstinās arī asinsspiediens. Dažiem cilvēkiem pats fakts, ka viņi atrodas ārsta klātbūtnē, veicina satraukumu, kas liek paaugstināties arī asinsspiedienam. To dēvē par “baltā halāta sindromu”. “Bet tikpat labi asinsspiedienu var paaugstināt arī neizgulēšanās, reizēm izrādās, ka pacientam ir vēl kāda diagnoze, par kuru viņš līdz šim nav pat nojautis, piemēram, veģetatīvā distonija. Protams, arī “baltā halāta sindroms”, apmeklējot ārstu, liek paaugstināties asinsspiediena rādītājiem,” iespējamos iemeslus skaidro rehabilitologs Ēriks Steļmačonoks.

Tomēr vienlaikus pastāv uzskats, ka apakšējo (diastolisko) asinsspiediena rādītāju “baltā halāta sindroms” neietekmē. Ja tieši šis rādītājs tiek uzrādīts augstāks, jāsliecas domāt, ka tas ir hroniski noteikts.

Ko darīt, ja pacientam baltā halāta sindroms:

Tad atkārtoti asinsspiediena mērījumu var veikt kādā citā, pacientam drošākā vidē, piemēram, palātā. Pirms tam ārsts ar pacientu aprunājas, lai mazinātu uztraukumu, novērstu satrauktās domas. Intervālam starp vairākiem atkārtotiem asinsspiediena mērījumiem jābūt vismaz 5-10 minūtes, lai noteiktu vidējo rādītāju. Ideālā gadījumā pacientam asinsspiedienu mērīt guļus stāvoklī.

/dr.Ēriks Steļmačonoks/

2.iemesls

Pacients aizmirsis par savām asinsspiediena zālēm…

lvēks apgalvo, ka ikdienā lieto ārsta izrakstītas zāles hipertensijas ārstēšanai, bet sarunā ar rehabilitologu atzīstas, ka tieši šodien ir tā diena, kad medikamentus esot aizmirsis iedzert, un, lūk, rezultāts – asinsspiediens virs normas! “Arī šajā situācijā tas vēl nenozīmē, ka paaugstināta asinsspiediena dēļ nevar pacientam nozīmēt procedūras rehabilitācijas kursa ietvaros. “Ja cilvēks atsāk lietot savas asinsspiediena zāles, dara to pareizi, drīz vien arī asinsspiediens normalizēsies un plānā paredzētās procedūras varēs saņemt. Taču jārēķinās, ka tas prasīs laiku – ar paaugstinātu asinsspiedienu nevaram pacientam nozīmēt ne masāžas, ne dūņu procedūras vai vannas – ir jānogaida līdz zāles iedarbojas, jāpārliecinās, ka situācija stabilizējas un ka nozīmētās procedūras pacientam būs drošas, nekaitēs,” saka rehabilitologs Ēriks Steļmačonoks.

Ko darīt: Ārsts rehabilitācijas iestādē var lūgt pacientam uzrādīt medikamentus hipertensijas ārstēšanai, ko ikdienā lieto. “Ja cilvēks apgalvo, ka zāles lieto, bet  redzam, ka viņš jauc medikamentu nosaukumus, neatceras un nevar nosaukt, kādās devās zāles jālieto, viņam nav līdzi arī medikamentu palete, kur sakārtot zāles pa devām katrai dienai, lai būtu vieglāk atcerēties tās iedzert, labāk savus medikamentus uzticēt medicīnas māsai, kura parūpēsies, lai pacientam noteiktā laikā ik dienu nepieciešamā medikamentu deva tiek izsniegta arī uzturoties rehabilitācijas centrā,” iesaka rehabilitologs.

/dr.Ēriks Steļmačonoks/

3.iemesls

Asinsspiediena zāles nelieto – paļaujas, ka rehabilitācija problēmu atrisinās!

Jā, rehabilitācija spēj daudz – var uzlabot fizisko izturību, muskuļu spēku, locītavu mobilitāti un stabilitāti, gaitu, stāju, uzlabot līdzsvaru un koordināciju, bet tā nevar pilnībā izārstēt hipertensiju vai cukura diabētu.

Gadās, ka  pacientam konstatēts paaugstināts asinsspiediens un, lai gan izrakstā no stacionāra skaidri norādīta rekomendācija turpināt lietot zāles asinsspiediena normalizēšanai, pacients atzīst, ka ikdienā to nedara, jo “mājas apstākļos ar asinsspiedienu viss kārtībā – nav vajadzības pēc zālēm!”. Te jāatgādina, ka paaugstināts asinsspiediens nesāp, bet tas var beigties ar insultu. Šis ir gana nopietns iemesls, lai pret nozīmēto terapiju izturētos nopietni. “Ja ar šādu gadījumu sastopamies rehabilitācijas centrā, fizikālās medicīnas un rehabilitācijas ārsts rekomendē pacientam uzsākt lietot asinsspiedienu pazeminošas zāles, bet būs jānogaida līdz tās iedarbosies. Tikai tad, kad asinsspiediens normalizēsies, varēs domāt par to, kādas procedūras var iekļaut šī cilvēka rehabilitācijas plānā,” saka Ēriks Steļmačonoks.

Ko darīt: Nelietojot ārsta nozīmēto medikamentozo terapiju hipertensijas ārstēšanai, ar rehabilitācijas metodēm un procedūrām vien veselību atgūt nevarēs. Taču medikamentozo terapiju un rehabilitāciju ir iespējams apvienot, lai panāktu maksimāli labu rezultātu veselības uzlabošanai.

/dr.Ēriks Steļmačonoks/

4.iemesls

Nepatīkams pārsteigums – par paaugstinātu asinsspiedienu uzzina pirmo reizi!

Tā arī gadās. Lai gan pacients apgalvo, ka mājās regulāri mēra asinsspiedienu, tas nekad līdz šim nav bijis tik paaugstināts kā šoreiz, mērot asinsspiedienu rehabilitācijas centrā. Kā tā var būt? “Te jāatceras, ka asinsspiediena mērāmie aparāti, ko izmantojam mājās asinsspiediena kontrolei, laiku pa laikam arī ir jākalibrē, regulāri jāpārbauda, jāpārliecinās, vai tie aizvien rāda precīzi. Protams, visprecīzākos rādītājus varam iegūt mērot asinsspiedienu ar mehānisko mērītāju, jo elektroniskie biežāk mēdz uzrādīt neprecīzu rezultātu. Tieši tāpēc vienmēr asinsspiedienu mēra vairākkārt un rēķina vidējo rādītāju. Rehabilitologs Ēriks Steļmačonoks uzsver: “Ja pirmajā reizē, mērot ar elektronisko asinsspiediena mērītāju, pacientam augšējais rādītājs (sistoliskais) ir 160 mm/Hg, nekad uzreiz netiek pieņemts lēmums, ka šim pacientam noteiktas procedūras nebūs atļautas. Noteikti mērīsim asinsspiedienu vēl divas reizes, ievērojot intervālu, noskaidrosim vidējo rādītāju un tikai tad ārsts pieņem lēmumu par procedūrām un nodarbībām, ko var iekļaut rehabilitācijas plānā.”

Ko darīt: Ja pacientam konstatēts paaugstināts asinsspiediens, ko neizdodas normalizēt, viņš ir emocionāls, nervozs, visticamāk rehabilitācijai šis nebūs piemērots brīdis, un ārsts ieteiks konsultēties ar ģimenes ārstu vai kardiologu. Rehabilitāciju varēs uzsākt, kad terapija asinsspiediena normalizēšanai tiks sakārtota.

/dr.Ēriks Steļmačonoks/

Ko nedrīkst rehabilitācijā, ja paaugstināts asinsspiediens?

Nav ieteicams:

  • Dūņu terapija
  • Vannas un citas sildošas procedūras
  • Ieteicams izvairīties no masāžām kakla daļā
  • Kardiotreniņi

Var iekļaut plānā: