Spieķim – pretslīdes uzgali, zābakiem – pamatīgu zoli. Padomi, kā izvairīties no traumām slidenā laikā
Pēc Pasaules Veselības Organizācija datiem katru gadu tiek reģistrēti 37 miljoni kritienu, pēc kuriem cilvēkam nākas vērsties pēc medicīniskas palīdzības. Šobrīd laika prognoze vēsta – laiku pa laikam būs atkusnis, tad atkal sals. “Esiet uzmanīgi uz slidenām ietvēm!” brīdina rehabilitācijas centra “Jaunķemeri” ergoterapeite Olga Naumova un dalās padomos, kā izvairīties no traumām, ko var gūt paslīdot.
1.Plāno dienu saskaņā ar laika prognozi
Tā kā kritienus uz slidenām ielām visbiežāk piedzīvo cilvēki pēc 65 gadu vecuma un sekas tam var būt gan kaulu lūzumi, gan galvas traumas, kas vēlāk prasa ilgstošu rehabilitāciju, ieteicams iespēju robežās savas aktivitātes ārpus mājas plānot atbilstoši laikapstākļiem. Ja laika ziņu moderators stāsta – šodien ietves būs slidenas – esiet uzmanīgi! – pajautā sev divreiz, vai tieši šodien jādodas ārpus mājas jeb ieplānotos darījumus un citas aktivitātes var atlikt uz vēlāku laiku, pasaudzējot savu veselību.
2.Piemērots apģērbs slidenām ielām
Tas nozīmē – apavi ar zoli, kas nodrošina labu saķeri ar sniegu vai ledu. “Apaviem jābūt gluži kā automašīnas ziemas riepām – ar savu “protektoru”,” saka rehabilitācijas centra “Jaunķemeri” ergoterapeite Olga Naumova. “Gluda zole labāk slīd! Ieteicams neizvēlēties bikses vai svārkus, kas ir par garu. Bikšu staras var samirkt, aizķerties aiz apaviem un veicināt paslīdēšanu. Slidenā laikā arī cimdus nenovērtē par zemu! Ja gadīsies uz ielas paslīdēt brīdī, kad salstošas rokas sildi kabatās, kritiena sekas var būt krietni nopietnākas. Turklāt roku vēzēšana ejot, uzlabo spēju saglabāt līdzsvaru.”
3.Nenes rokās smagumus!
Ja nav citu variantu un iepirkumu maiss no veikala jānogādā mājās, labāk preces likt mugursomā, lai rokas būtu brīvas un palīdz uz slidenām ietvēm noturēt līdzsvaru. “Reizēm saka – slidenā laikā jāpārvietojas kā pingvīniem, tātad – bez steigas, lēnām, apdomāti un uzmanīgi,” saka ergoterapeite. Tāpat slidenā laikā jāieplāno vairāk laika, lai pārvietotos no punkta A uz punktu B. Bez steigas!
4.Arī spieķim vajadzīgs ziemas aprīkojums
Tiem, kuri izmanto kādu tehnisko palīglīdzekli, jāatceras – arī tiem, gluži tāpat kā automašīnai, pirms ziemas sezonas sākuma, jāveic tehniskā apskate, lai pārliecinātos, vai palīglīdzeklis būs derīgs lietošanai arī slidenā laikā. “Rolatoriem un ratiņkrēsliem jāpārbauda riepas, jāzina, vai tajās ir atbilstošs spiediens. Savukārt spieķim ieteicams izmantot ziemas pretslīdes radzi jeb ziemas uzgali, ko var iegādāties gan aptiekās, gan pie ergoterapeitiem “Jaunķemeros”, arī tehnisko palīglīdzekļu centros. Tas ir papildu aprīkojums, ko slidenā laikā uzliek spieķa galam – pretslīdes radze palīdzēs noturēties uz slidenas virsmas un nepaklupt. Ieejot telpās, spieķa radzi var atkal pacelt uz augšu, lai tā nerada troksni, saskaroties ar grīdas virsmu, un spieķis varētu nodrošināt atbalstu arī iekštelpās,” teic ergoterapeite. Par tehnisko palīglīdzekļu pareizu izvēli ikviens var konsultēties ar ergoterapeitu. “To darīt ir ļoti svarīgi, jo slidenā laikā neatbilstošs tehniskais palīglīdzeklis var būt vēl bīstamāks nekā vispār šī palīglīdzekļa nelietošana, jo var paaugstināt kritienu risku,” uzsver Olga Naumova.
5.Saudzīgāks kritiens. Kāds tas ir?
Ja kritiens notiek uz priekšu, galvu jācenšas noturēt atpakaļ; ja kritiens notiek uz aizmuguri, vēlams galvu censties turēt saliektu uz priekšu. Tas palīdzēs izvairīties no nopietnām galvas traumām. Kritiena brīdī nav ieteicams rokas izstiept uz priekšu, lai samazinātu risku gūst plaukstas pamatnes lūzumu, kas prasa ilgstošu atveseļošanās periodu. Gadījumā, ja izejot uz ielas slidenā laikā, pēkšņi konstatē, ka nejūties labi, apavi gadījušies neatbilstoši laikapstākļiem, drošāk ir lūgt palīdzību garāmgājējiem, lai kāds palīdz droši šķērsot krustojumu pie luksofora.
6. Ja tomēr gadījies pakrist…
Nesteidzies celties kājās, ļauj kādu mirkli smadzenēm apstrādāt informāciju par to, kas noticis. Kritiens sākumā vienmēr rada šoku, organismā izstrādājas hormons adrenalīns un šai brīdī sāpes uzreiz var nejust. “Senioriem dodoties ārā, vienmēr iesaku ņemt līdzi uzlādētu mobilo telefonu, lai ārkārtas gadījumos var sazināties ar tuviniekiem. Ir labi, ja kabatā būs atrodama arī lapiņa ar piederīgā telefona numuru – kritiens vienmēr ir šoks un ne vienmēr var no galvas atcerēties, kā sazvanīt piederīgo,” iesaka ergoterapeite Olga Naumova, uzsverot – lai izvairītos no kritieniem, ieteicams apmeklēt fizioterapeitu, būt fiziski aktīviem, vingrot, lai uzlabotu gan līdzsvara sajūtu, gan savu reakcijas ātrumu.
RISKS KRITIENIEM IR LIELĀKS, JA:
- cilvēks ir cienījamā vecumā;
- kritiens piedzīvots jau agrāk;
- ir redzes traucējumi;
- ir dzirdes traucējumi;
- ir hroniskas slimības
- ir galvas reiboņi;
- tiek lietoti dažādi medikamenti.
