SPA meistars Artūrs Malabago: “Sociālā rehabilitācija palīdzēja atgriezties darbā”

29.06.2023

Pateicoties sociālajai rehabilitācijai, pēc negadījuma spēju atgriezties darbā

Jebkura cilvēka dzīve var apmest kūleņus – arī brīžos, kad to vismazāk gaidām. Piemēram, pēkšņs negadījums un traumas, kas atņem spēju atgriezties darbā, pelnīt, lai dzīvotu neatkarīgu dzīvi. Tā vietā seko ilgstošs atveseļošanās periods un nomācošas domas. Artūrs Malabago ir SPA meistars, masieris, kurš pērn maijā cieta autoavārijā, guva smagas traumas, mēnešiem ilgi pavadīja  gultas režīmā, bet pēc sociālās rehabilitācijas kursa ir spējis atgriezties pilnas slodzes darbā.

RĪTS, KAS BEIDZAS NEATLIEKAMĀS PALĪDZĪBAS MAŠĪNĀ

Artūrs ir dzīvespriecīgs, jauns vīrietis, kurš LU Rīgas Medicīnas koledžā apguvis SPA meistara programmu un nu jau 11. gadu strādā kā masieris. Maija sākumā, dodoties uz darbu kopā ar savu kolēģi, notika ceļa satiksmes negadījums un uz Jūrmalas šosejas abus notrieca auto. Artūrs guva vidēja smaguma traumas – šķembainu lūzumu kājā un lauztu roku; bojāts tika arī radiālais nervs. “Pirmā doma pēc negadījuma nebija bailes par sevi, bet gan savu kolēģi”, atceras Artūrs. Šoka stāvoklī viņš nespēja domāt par sevi, galvā bija tikai viena doma – vai kolēģis ir dzīvs? “Ātrās palīdzības darbinieki mani nomierināja, ka kolēģis ir dzīvs un viņam viss būs kārtībā, lai gan viņš bija guvis daudz smagākas traumas nekā es.”

OPERĀCIJAS, VAIRĀKI MĒNEŠI GULTĀ UN ILGSTOŠAS PĀRDOMAS

Tūlīt pēc negadījuma, Artūrs pārdzīvoja divas operācijas un atlabšanas periods pēc tam ilga 2–3 mēnešus. Šo laiku viņš lielākoties pavadīja gultas režīmā. Laika bija pietiekami daudz, lai pārdomātu notikušo, bet – jo ilgāk ritēja laiks, jo vairāk nomāca bažas par nākotni – kas notiks ar darbu, kāda turpmāk būs viņa ikdiena pēc gūtajām traumām. Taču jūlijā Artūram radās iespēja uzsākt medicīnisko rehabilitāciju, kas turpinājās līdz augusta vidum un pēc tam tika sākta arī sociālā rehabilitācija. Lai gan parasti sociālo rehabilitāciju iesaka uzsākt pēc iespējas ātrāk, jau tūlīt pēc medicīniskās rehabilitācijas kursa beigām, Artūra gadījumā tas nebija iespējams, jo ārstēšanās periods ieilga un šo laiku viņš bija spiests pavadīt mājās ar tuviniekiem, kas varēja sniegt palīdzīgu roku ikdienas solī un atbalstīt.

Ja ārstēšanās periods mājās gultas režīmā bija psiholoģiski nomācošs, tad sociālās rehabilitācijas posms prasīja pieņemt to, ka esi prom no mājām, nācās rast spēkus, lai iekļautos jaunā, neierastā dienas ritmā. Tomēr Artūrs apzinājās, ka šādus pakalpojumus noteikti jāizmanto, lai pēc gūtajām traumām spētu atgriezties dzīvē: “Jāizmanto ir visas iespējas – gan medicīniskā, gan sociālā rehabilitācija, profilaktiskā ārstēšanās, vingrošana pie speciālistiem vai mājas apstākļos. Jācenšas dzīvot pēc iespējas veselīgāk, un viss notiks!”

SOCIĀLĀ REHABILITĀCIJA PALĪDZĒJA ATGRIEZTIES DZĪVĒ

Tā kā Artūram ir medicīniskā izglītība, par sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem viņš bija dzirdējis jau iepriekš. Tiklīdz jaunā vīrieša veselības stāvoklis uzlabojās, viņš atkal spēja būt patstāvīgāks un no citu aprūpes neatkarīgs, Artūrs uzsāka sociālās rehabilitācijas kursu SIVA. Visaugstāk viņš vērtē sociālās rehabilitācijas kursa ietvaros saņemtās ergoterapijas un fizioterapijas nodarbības, kas palīdzēja mazināt traumu rezultātā radušos muskuļu disbalansu. Bojāto nervu dēļ muskuļus stimulēja gan ar masāžām, gan elektroprocedūrām. Šobrīd pašsajūta ir ievērojami uzlabojusies un, lai gan Artūrs nav pārliecināts, cik laika vēl būs nepieciešams, lai pilnībā atgūtu veselību, viņš ir pozitīvi noskaņots un saka tā: “Šobrīd dzīvi uztveru nevis kā glāzi, kura ir pustukša, bet līdz pusei pilna. Es priecājos, ka negadījuma rezultātā nenonācu ratiņkrēslā un paliku dzīvs.”

Drīz pēc sociālās rehabilitācijas Artūrs atgriezās darbā. Sākotnēji uz pusslodzi, lai saprastu, vai organisms ir gatavs pilnai slodzei, vai muskuļi gatavi strādāt. Tā kā ikdienā Artūrs strādā par masieri, šī profesija prasa muskuļu spēku – jābūt visai labā fiziskā formā, bet jau pēc mēneša Artūrs varēja atsākt strādāt pilnu slodzi. Ārpus darba gan vēl pastāv dažādi ierobežojumi, piemēram, viņš nevar pilnvērtīgi sportot, trenēties, bet Artūrs zina, ka ķermenim jādod laiks, pie fizisko spēju atjaunošanas ir jāstrādā, un soli pa solim jāvirzās pretī veselībai. “Teikšu godīgi – bija pagalam apnicis sēdēt uz slimības lapas, tāpēc priecājos, ka varēju atgriezties darbā un pats sev atkal pelnīt iztiku. Beidzot atkal varu justies kā normāls cilvēks!”

Raksts tapis sadarbībā ar SIVA, labklājības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras mērķis ir veicināt cilvēku ar invaliditāti un personu ar funkcionāliem traucējumiem sociālo integrāciju, nodrošināt iespēju saņemt profesionālo rehabilitāciju un iegūt profesionālo vidējo vai pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību.