Rehabilitācija pēc krusteniskās saites plīsuma: atveseļošanās un atgriešanās sportā

Celis ir locītava ar ļoti sarežģītu struktūru un priekšējo krustenisko saišu plīsumu var gūt gan 14, gan 80 gados – jebkurā vecumā un visdažādākajos veidos. Trauma ir nepatīkama, bet labā ziņa – ar rehabilitācijas palīdzību pacients arī pēc operācijas var veiksmīgi atgriezties pie savām ierastajām ikdienas aktivitātēm un pat atsākt sportot.

Kas ir priekšējā krusteniskā saite (PKS) un kāpēc tā plīst?

Pašā ceļa locītavas centrā atrodas priekšējās krusteniskās saites (PKS), kas palīdz kontrolēt tā stabilitāti, it īpaši brīžos, kad notiek strauja virziena maiņa, bremzēšana vai rotācija. Citiem vārdiem – PKS nodrošina, lai šī rotācija ir ierobežota un celis “neiziet no vietas”.  Diemžēl tieši PKS plīsums ir viena no biežākajām un nopietnākajām ceļa traumām īpaši tiem cilvēkiem, kuri nodarbojas ar sportu. Pietiek neveiksmīgi piezemēties pēc lēciena, strauji mainīt  kustības virzienu vai sporta laikā saņemt triecienu, kam seko sāpes celī… Ja būs gadījies gūt PKS mikrotraumu vai daļēju plīsumu, atveseļošanās periods būs vieglāks, bet sāpes, tūska, kustību ierobežojums un nestabilitāte locītavā nereti liecina par PKS plīsumu, kas uz laiku liek iepauzēt ar ikdienas aktivitātēm un pavisam noteikti – ar sportu. “Taču simptomu intensitāte ne vienmēr precīzi parāda traumas apjomu. Tāpēc diagnozes precizēšanai būs nepieciešama traumatologa-ortopēda konsultācija un dažkārt arī magnētiskās rezonanses izmeklējums,” saka KRC “Jaunķemeri” fizioterapeite Iveta Kantiņa.

Kad tūska liek nedaudz nogaidīt…

Reizēm pacienti jautā – kāpēc man pēc PKS plīsuma ārsts teica, ka ir jāoperē, bet draugam ar tādu pašu traumu operāciju nevajadzēja? Fizioterapeite skaidro, ka visu nosaka gan saišu plīsuma pakāpe, gan ceļa locītavas stabilitāte un citas individuālas situācijas. Mēdz būt arī tā, ka traumatologs nemaz nesteidzas operēt, jo kamēr pacientam traumētajā celī ir tūska un sāpes, veikt objektīvu izmeklējumu nav iespējams: “Tad reizēm nepieciešams nedaudz nogaidīt, lai šie akūtie simptomi mazinātos un pacientam varētu veikt  izmeklējumu – ultrasonogrāfiju vai magnētisko rezonansi, lai izvērtētu, kuras struktūras ir bojātas. Tūska vienkārši traucē izmeklējumam un var neuzrādīt īsto ainu.”

1.posms. Fizioterapija PIRMS krustenisko saišu operācijas (prehabilitācija)

Viens no izplatītākajiem priekšstatiem ir tāds, ka par fizioterapiju jāsāk domāt tikai pēc PKS rekonstrukcijas operācijas. Patiesībā kvalitatīvai rehabilitācijai ideālā gadījumā būtu jāsākās vēl pirms plānotās operācijas. To sauc par prehabilitāciju. Šajā posmā ir svarīgi stabilizēt celi. Ja tas izdodas, dažkārt operāciju var atlikt vai pat tā nav nepieciešama. “Bet arī tad, ja tiek  lemts par ķirurģisku ārstēšanu, prehabilitācijas periodā fizioterapeita galvenie uzdevumi ir mazināt pietūkumu ceļa locītavā, atjaunot ceļa kustību amplitūdu, īpaši pilnu iztaisnošanu, un atjaunot muskuļu spēku. Īpaša uzmanība tiek veltīta četrgalvu muskulim, jo pēc ceļa traumas un PKS plīsuma tas var ļoti ātri zaudēt spēku un apjomu. Prehabilitācijas periodā svarīgi atjaunot spēju aktivizēt un noslogot šo muskuli. Jo labākā stāvoklī celis būs pirms operācijas, jo vieglāks un īsāks būs atveseļošanās periods pēc ķirurģiskās ārstēšanas,” saka Iveta Kantiņa.

Protams, prehabilitācija nav tikai par muskuļu stiprināšanu. Tās mērķis ir arī informēt un izglītot pacientu par gaidāmo operāciju un to, kā notiks rehabilitācijas process pēc tam. Nereti tieši neziņa mēdz būt lielākais baiļu iemesls un prehabilitācija palīdz pacientam sagatavoties gaidāmajam ārstēšanās un atveseļošanās periodam.

2.posms. Rehabilitācija PĒC krustenisko saišu operācijas

Ja tiek veikta PKS rekonstrukcija, rehabilitācija nebūs process, kurā vienkārši “gaidīs”, kamēr saite pati saaugs un sadzīs. “Rekonstruētajai saitei un apkārtējiem audiem nepieciešams laiks, lai pielāgotos slodzei, bet muskuļiem un nervu sistēmai jāiemācās atkal efektīvi kontrolēt ceļa kustības,” teic fizioterapeite. Tāpēc pirmajās nedēļās galvenā uzmanība rehabilitācijā tiek pievērsta:

• pietūkuma un sāpju kontrolei;
• lai pacients atkal spēj iztaisnot celi pilnā apjomā;
• saliekšanas amplitūdas pakāpeniskai atjaunošanai;
• četrgalvu muskuļa aktivizācijai;
• drošai staigāšanai;
• normālas kustību kontroles atjaunošanai.

Šajā posmā vingrinājumi ir vienkārši — muskuļu sasprindzināšana, taisnas kājas pacelšana, kontrolēti pietupieni vai kustību amplitūdas vingrinājumi. Šis pamats ir ļoti nozīmīgs arī turpmākajam rehabilitācijas procesam.

Operētais celis ir jānoslogo, lai tas kļūtu stiprāks, bet slodzes palielināšanai jānotiek kontrolēti, jo rehabilitācija nav sacensības, kurās pēc iespējas ātrāk jānonāk pie sarežģītākajiem vingrinājumiem.

Iveta Kantiņa, KRC “Jaunķemeri” fizioterapeite

Kad drīkst sākt locītavu noslogot?

Tas noteikti būs minēts ārsta izsniegtajā izrakstā. Protams, tas, cik ātri pēc operācijas drīkst slogot ceļa locītavu, lielā mērā atkarīgs arī no operācijas veida – vai tika veikta plastika, cīpsla mākslīgi atjaunota, vai arī sarautā krusteniskā saite ir sašūta. Dažās situācijās operēto locītavu drīkst slogot uzreiz un reizēm pat kruķi nav nepieciešami, bet mēdz būt arī gadījumi, kad nepieciešams pat līdz 4 nedēļām ilgs laiks līdz beidzot locītavu ir droši noslogot.

Uzdevums- trenējam muskuļu spēku!

Kad kustību amplitūda pacientam pēc operācijas ir atjaunota, fizioterapijas uzmanības centrā nonāk spēka treniņi. Tieši muskuļu spēks ir viens no galvenajiem rehabilitācijas stūrakmeņiem. “Tātad galvenais uzsvars tiks likts četrgalvu muskuļa trenēšanu, bet būtiska nozīme ir arī hamstringiem, sēžas muskuļiem un ķermeņa kopējai muskuļu kontrolei,” skaidro fizioterapeite Iveta Kantiņa. Svarīgi slodzi palielināt pakāpeniski. Proti, operētais celis ir jānoslogo, lai tas kļūtu stiprāks, bet slodzes palielināšanai jānotiek kontrolēti, jo “rehabilitācija nav sacensības, kurās pēc iespējas ātrāk jānonāk pie sarežģītākajiem vingrinājumiem,” uzsver fizioterapeite.

Ne tikai spēks, arī kustību kontrole

PKS rehabilitācijā ļoti būtiska ir arī neiromuskulārā kontrole, proti – tas, cik precīzi organisms spēj kontrolēt kustības. “Pacientam var būt pietiekami spēcīgi muskuļi, bet, ja viņš skrien, lec vai piezemējas nekontrolēti, atkārtotas krustenisko saišu traumas risks saglabāsies,” teic Iveta Kantiņa. Tādēļ pēc PKS operācijas pacientam rehabilitācijas posmā fizioterapijā tiek trenēta spēja:

• saglabāt stabilu ceļa pozīciju;
• kontrolēt ķermeņa svaru uz vienas kājas;
• pareizi piezemēties;
• bremzēt;
• mainīt kustības virzienu;
• reaģēt uz negaidītām situācijām.

Kad drīkstēs skriet?

Jāatzīst, šis ir viens no biežākajiem jautājumiem pēc PKS rekonstrukcijas, bet atbilde nebūs vienkārša, jo atgriešanās sportā notiek ne tikai vadoties pēc laika, kas pagājis kopš operācijas, bet arī izvērtējot ceļa locītavas funkcijas. Pirms skriešanas fizioterapeits izvērtē kustību amplitūdu, pietūkumu, muskuļu spēku un kustību kvalitāti. “Ja pacients atsāk sportot un skriet pārāk agri,  bet operētais celis vēl nav gatavs slodzei, pārāk ātri uzsāktas sportiskās aktivitātes var traucēt rehabilitācijas procesam. Jā, iespējams pacients jau spēj normāli staigāt, braukt ar auto un kāpt pa kāpnēm, bet tas vēl nenozīmē, ka viņš ir gatavs futbolam, basketbolam, tenisam vai citam sportam, kas prasa straujas virziena maiņas kustības,” skaidro KRC “Jaunķemeri” fizioterapeite Iveta Kantiņa. Tieši sporta rehabilitācijas pēdējie posmi parasti kļūst arvien specifiskāki: “Vispirms tiek atjaunota skriešanas funkcija, pēc tam paātrinājums un bremzēšana, lēcieni un piezemēšanās. Vēlāk tiek pievienotas sānu kustības, virziena maiņas un citas sportam raksturīgas situācijas.”

Ceļā uz atveseļošanos nevadies tikai pēc kalendāra

Diviem pacientiem, kuriem operācija veikta vienā datumā, rehabilitācijas progress var būt ļoti atšķirīgs. Vienam var būt labi atjaunots muskuļu spēks un kustību kontrole, bet otram – joprojām ievērojama spēka asimetrija.

Tāpēc mūsdienīgā rehabilitācijā arvien lielāku nozīmi piešķir kritērijiem, pēc kuriem izvērtē spēku, pacienti veic lēcienu testus, fizioterapeits izvērtē pacientu kustību kvalitāti, ceļa reakciju uz slodzi un arī cilvēka psiholoģisko gatavību atgriezties sportā. “Bailes no atkārtotas traumas, nedrošība piezemējoties vai sajūta, ka celim vēl nevar “uzticēties”, tās ir reālas problēmas, ar kurām pacienti sastopas pēc PSK operācijas. Tāpēc rehabilitācijā jātrenē ne tikai muskuļi, bet arī pārliecība par savu ķermeni,” tā skaidro fizioterapeite Iveta Kantiņa.Viņas praksē ir bijuši daudz un dažāda vecuma pacienti pēc PKS traumām un fizioterapeite zina, ka pacients sportā var atgriezties vidēji 6-9 mēnešu laikā pēc krustenisko saišu operācijas, bet ikdienas dzīvē vidēji pēc 3-6 mēnešiem.

Kas vēl palīdz un noder rehabilitācijā?

• Magnētterapijas procedūras tūskas mazināšanai;
• Kinezioloģiskā teipošana. Pacientiem bieži ir vēlme lietot fiksējošas ortozes, jo tās rada sajūtu, ka nestabilais celis tiek stingri saturēts. Tomēr labāk  izmantot teipu, kas nepadara locītavu un muskuļus ap to mazkustīgus.
• Ja vēlas lietot ortozi, labāk izvēlēties mīkstās ortozes, kas imitē locītavas saišu sistēmu, paceles daļā ortoze ir brīvāka un tās maliņas mīkstas. Mīkstās ortozes neierobežo locītavu tik ļoti, lai neļautu muskuļiem strādāt.
• Ūdens trenažieri un nodarbības ūdenī. Tomēr jāņem vērā, ka ne visiem varēs ieteikt peldēšanu pēc krustenisko saišu operācijas. Tas atkarīgs no operācijas veida un ir izvērtējams individuāli.

Trīs lietas, kas par PKS rehabilitāciju jāzina katram pacientam:

• šī nav trauma, kuru var “izārstēt” tikai ar operāciju. Operācija atjauno saites mehānisko struktūru, bet rehabilitācija – cilvēka spēju šo ceļu izmantot. Tāpēc fizioterapija nav papildinājums ārstēšanai — daudzos gadījumos tā ir būtiska ārstēšanas procesa sastāvdaļa.
• svarīgākais nav pēc iespējas ātrāk spēt izpildīt sarežģītākos vingrinājumus, bet gan sistemātiski atjaunot funkciju: kustību amplitūdu, spēku, stabilitāti, kustību kontroli, skriešanu, lēkšanu un visbeidzot — pārliecību par savu ķermeni.
• pēc traumas atgriešanās sportā nenotiek mērķtiecīgi atzīmējot vienu konkrētu dienu kalendārā, kad tas notiks. Tā ir virkne mazu mērķu, kurus citu pēc cita pacients sasniedz rehabilitācijas procesā, tuvinoties galvenajam mērķim.

Tipiskākās kļūdas, no kurām jāizvairās pēc PKS operācijas

1.Pārāk ilga locītavas atslogošana, saudzēšana un miera režīms. Diemžēl šajā miera periodā var  atrofēties muskulatūra un bez stipriem muskuļiem celis neturēsies kopā.

2.Gaidīt, kad tūska pāries pati par sevi, bet neko nedarīt, lai tas notiktu ātrāk. Kāja ir jāpaceļ augstāk, jāliek vēsas kompreses, aukstuma aplikācijas, jāvingrina. Kājās asinsritei  un limfātiskajai sistēmai jau tā ir jāpaveic šķietami neloģiska lieta – jātek no lejas uz augšu, pārvarot gravitāti. To palīdz nodrošināt vēnu vārstuļi un muskuļu darbināšana. Tāpēc ievērojot miera režīmu un guļot gultā, tūska tāpat vien nemazināsies.

3.Lasīt  citu pacientu stāstus internetā! “Tur atradīsiet tikai negatīvos komentārus, jo neviens nesteidz rakstīt –  “vai, cik man labi gāja pēc operācijas!” Ja viss noritējis veiksmīgi, tu vienkārši dzīvo laimīgs tālāk un pakāpeniski atgriezies savā ikdienā,” saka fizioterapeite Iveta Kantiņa.

---

Ja nepieciešams speciālista padoms un vēlies ātrāk atveseļoties, piesakies rehabilitācijai KRC “Jaunķemeri”:

+371 26386222, +371 67733242
E-pasts: rezervacija@jaunkemeri.lv

---