Rehabilitācija pēc insulta palīdzēja atkal nostāties uz kājām
Gaļina Šamovska līdz šim daudzas reizes ir bijusi rehabilitācijas centrā “Jaunķemeri”, lai uzlabotu veselību, lai atpūstos, bet šogad pirmo reizi šeit ir nopietnāku iemeslu dēļ – lai atgūtu veselību pēc nesen pārciesta insulta.
Atkal spēju piecelties un iet
“Būs grūti precīzi pateikt, cik reižu esmu atpūtusies un uzlabojusi veselību “Jaunķemeros”, bet 10 būs pavisam noteikti. Pirmoreiz šeit viesojos deviņdesmito gadu sākumā. Tolaik veselība vēl bija laba, varēju baudīt gan vannas, gan dūņu procedūras un centos katru gadu rudenī vai pavasarī atrast laiku, lai šurp atbrauktu.
Taču šobrīd “Jaunķemeros” esmu, lai izietu rehabilitācijas kursu un atgūtu veselību pēc insulta. Kad notika insulta lēkme, biju ieradusies poliklīnikā pie ārsta un tā es no poliklīnikas ar neatliekamo medicīnisko palīdzību pa tiešo tiku aizvesta uz insulta vienību Stradiņos. Pavadīju slimnīcā trīs nedēļas un 3.septembrī mani pārveda uz “Jaunķemeriem”, lai uzsāktu rehabilitāciju. Rehabilitācija pēc insulta ir ļoti nepieciešama, ja cilvēks vēlas atkal tikt uz kājām, atgūt savas spējas un varēšanu.
Katru dienu speciālisti nāca pie manis un aicināja līdzi, sakot: “Tagad dosimies uz nodarbību!” Un tad mēs devāmies! Ik dienu ar mani strādāja ergoterapeite Ruta Krista Avota, savukārt pie fizioterapeita vingrināju rokas, kājas. Bija arī individuālas nodarbības pie līdztekām. Dienu pēc dienas pamazām krāju spēkus līdz speciālista uzraudzībā biju spējīga nu jau arī pati kāpt pa kāpnēm.
Patiešām vairs neatceros, kurā rehabilitācijas dienā es atkal spēju piecelties kājās. Toties labi atceros to sajūtu, ka pēkšņi ievēroju – no pilnīga bezspēka stāvokļa, kādā šeit biju nonākusi, jutu, ka kājas kļuvušas stiprākas. Spēks sāk atgriezties!
Lai atgūtu spēku, ir arī kārtīgi jāēd!
Ārsti un apkalpojošais personāls “Jaunķemeros” ir ļoti uzmanīgi, laipni. Katru dienu speciālisti dodas apgaitā pie pacientiem palātās, man tiek mērīts asinsspiediens, medicīniskais personāls pārliecinās, ka ar veselību viss ir labi un ka rehabilitācija sasniedz savu mērķi. Arī ēdināšana ir laba, tikai… ļoti lielas porcijas. Ja sākumā ēstgribas nemaz nebija, ar laiku sapratu, ka būs vien jāsaņemas un tas šķīvis tomēr jāiztukšo, jo rehabilitācija tomēr prasa daudz enerģijas – vajag spēku!
Nevaru nepieminēt arī to, ka “Jaunķemeros” man ļoti patīk apkārtējā daba, svaigais piejūras gaiss. Jūs tikai paskatieties pa logu, cik skaistas priedes visapkārt! Skaists un sakopts parks. Aiz loga aug skaists bērzs. Katru rītu precīzi plkst. 8.00 bērzu apciemo vārna – kā reiz uz brokastu laiku. Tobrīd vēl savā palātā biju vienīgā paciente un domāju – kaut tik neaizmirstu, kā tas ir – sarunāties! Tāpēc ik rītu ar vārnu aprunājos, sasveicinājos – labrīt, draudzenīt! – pastāstīju, ka es šobrīd šeit atveseļojos. Tad vārna aizlido tālāk savās darīšanās, bet es turpinu savu rehabilitāciju un atveseļošanos.
Labs ārsts ir gluži kā laimests
Paiešām esmu priecīga par sasniegto rezultātu. Insults nav joka lieta. Ja uz “Jaunķemeriem” no slimnīcas mani atveda gulošu, šobrīd jau patstāvīgi spēju staigāt, pārvietoties un rīt došos mājup. Neesmu tur bijusi divus mēnešus. Pamazītiņām staigāšu, atkal atsākšu gatavot maltītes. Pēc pāris dienām pie manis mājas vizītē ieradīsies arī ģimenes ārsts. Man ir jauns un jauks ģimenes ārsts. Ne vienmēr to apzināmies, bet labs ārsts cilvēka dzīvē ir ļoti liels ieguvums, gluži kā laimests. Arī šeit, rehabilitācijas centrā “Jaunķemeri”, tādus ārstus esmu satikusi.”
