Rehabilitācija dienas stacionārā – atveseļošanās bez hospitalizācijas
Atveseļošanās pēc traumām, operācijām vai smagām saslimšanām bieži vien prasa vairāk nekā tikai miera periodu un medikamentus. Medicīniskā rehabilitācija dienas stacionārā ir zelta vidusceļš starp veselības atgūšanu rehabilitācijā un iespēju vakarus pavadīt mājās, sev ierastā vidē. KRC “Jaunķemeri” Funkcionālo speciālistu dienesta vadītāja Zane Liepiņa, ergoterapeite skaidro, ko nozīmē rehabilitācija dienas stacionārā un kā šo pakalpojumu var saņemt.
Medicīniskās rehabilitācijas mērķis ir mazināt vai novērst pacienta funkcionēšanas ierobežojumus, kā arī novērtēt un mazināt komplikāciju risku. Savukārt dienas stacionāra pakalpojums ir paredzēts tiem pacientiem, kuriem nepieciešama multiprofesionāla rehabilitācija (strādā vairāku speciālistu komanda), bet viņu veselības stāvoklis ir pietiekami stabils, lai nebūtu nepieciešams atrasties mediķu uzraudzībā visu diennakti rehabilitācijas centra stacionārā. “Tāpēc rehabilitācija dienas stacionārā būs īpaši piemērota pacientiem ar mēreniem vai smagiem funkcionēšanas traucējumiem, kuru dēļ ir ierobežota iespēja veikt ikdienas aktivitātes vai pastāv paaugstināts komplikāciju risks. Lai varētu saņemt rehabilitācijas pakalpojumus dienas stacionārā, pacientam jābūt pietiekami neatkarīgam, jāspēj parūpēties par sevi mājas apstākļos vai arī jāsaņem sociālais atbalsts, kā arī pacientam jāspēj pašam nokļūt ārstniecības iestādē un piedalīties rehabilitācijas nodarbībās. Protams, dienas stacionāra pakalpojuma lietderību vienmēr vērtē arī pacienta rehbilitācijas kontekstā. Proti – tas ieteicams tiem pacientiem, kuri akūtajā ārstniecības posmā jau ir sasnieguši progresu vai kuriem ir prognozējami funkcionēšanas uzlabojumi saprātīgā laika periodā,” skaidro Zane Liepiņa, KRC “Jaunķemeri” Funkcionālo speciālkistu dienesta vadītāja, RSU docētāja.
Kādi speciālisti iesaistīti rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanā dienas stacionārā?
| Specialitāte | Bērniem un pieaugušajiem |
| Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts | + |
| Fizioterapeits | + |
| Ergoterapeits | + |
| Audiologopēds | +/- |
| Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas māsa | +/- |
| Klīniskais vai veselības psihologs | +/- |
| Tehniskais ortopēds | +/- |
| Uztura speciālists | +/- |
| Mākslas terapeits | +/- |
| Logopēds | +/- |
| Citas ārstniecības personas, kas iesaistītas rehabilitācijas dienas stacionāra pakalpojuma sniegšanā | +/- |
+ obligāti nodrošināmie speciālisti
+/- nodrošina ne mazāk kā divus speciālistus
Kam prioritāte?
Nacionālaais veselības dienests (NVD) noteicis prioritāro secību, kuri pacienti var saņemt rehabilitācijas pakalpojumus dienas stacionārā ārstniecības iestādēs:
- Bērni līdz 3 gadu vecumam ar augstu funkcionēšanas traucējumu attīstības risku, kā arī bērni vecumā no 3 līdz 6 gadiem ar vidēji smagiem funkcionēšanas ierobežojumiem.
- Operatīvo dienestu darbinieki, kuri veselības bojājumus guvuši glābšanas darbu laikā katastrofāas ar lielu cietušo skaitu
- Personas ar akūtiem un subakūtiem funkcionēšanas traucējumiem, kas izpaužas kā ierobežojumi komunikācijā, kognitīvajās spējās, kustībās, pašaprūpē vai ikdienas funkcionālajās aktivitātēs.
- Personas ar subakūtiem funkcionēšanas ierobežojumiem, kas būtiski ietekmē darbspējas un var veicināt invaliditātes attīstību.
- Personas ar hroniskiem funkcionēšanas ierobežojumiem, ievērojot rehabilitācijas plānā noteiktos intervālus un dinamiskās novērošanas principus.
- Personas ar funkcionēšanas ierobežojumiem, izvērtējot individuālās vajadzības un pieejamos veselības aprūpes resursus.
Kā pieteikties un saņemt pakalpojumu?
Lai uzsāktu atveseļošanās ceļu dienas stacionārā, jāveic divi būtiski soļi:
1. Jāsaņem fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta nosūtījumu
Pirms nosūtīšanas ārsts veic vispusīgu pacienta funkcionālo izvērtēšanu. Nosūtījums tiek izsniegts subakūtā vai ilgtermiņa rehabilitācijas posmā, ja tiek konstatēti kompleksi traucējumi – ierobežojumi skar vismaz divas funkcionēšanas komponentes.
2. Jāsastāda rehabilitācijas plāns
Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts sastāda individuālu plānu, iekļaujot tajā fizioterapeita, ergoterapeita, audiologopēda nodarbības un konsultācijas vai tmldz., atkarībā no pacienta vajadzībām un rehabilitācijas mērķiem.
REHABILITĀCIJA DIENAS STACIONĀRĀ
IR piemērota!
Pacientiem ar subakūtiem vai hroniskiem funkcionēšanas traucējumiem, piemēram, pēc insulta, traumām, operācijām, kā arī hronisku slimību saasinājuma gadījumos.
NAV piemērota!
Pacientiem ar akūtām veselības problēmām, nestabilu klīnisko gaitu vai būtiskiem kognitīviem un uzvedības traucējumiem.
Rehabilitācija dienas stacionārā noslēgusies. Kas tālāk?
Nereti pacientam medicīniskās rehabilitācijas process dienas stacionārā ir tikai viens posms pacienta funkcionālās neatkarības vai darba spēju atjaunošanā. Izrakstoties no dienas stacionāra pacientam:
- tiek sagatavots izraksts, kurā apkopota būtiska informācija turpmākās rehabilitācijas plānošanai un pakalpojuma nepārtrauktības nodrošināšanai un ievietots e-veselībā;
- sniegtas rekomendācijas turpmākai rehabilitācijai.
Bieži rehabilitācija turpinās ambulatori pie:
- fizioterapeita (NVD apmaksāts pakalpojums)
- ergoterapeita (NVD apmaksāts pakalpojums)
- audiologopēda (NVD apmaksāts pakalpojums) vai citiem speciālistiem (maksas).
Ja pacientam ir nepieciešami tehniskie palīglīdzekļi, atzinumu to saņemšanai var sagatavot ārsts vai sertificēts funkcionālais speciālists – ergoterapeits, fizioterapeits, audiologopēds vai tehniskais ortopēds. Nosūtījums tiek izrakstīts e-veselībā un pacients rindas kārtībā var saņemt sev nepieciešamo tehnisko palīglīdzekli. Jāņem vērā, ka tehnisko palīglīdzekļu nozīmēšana ietvervairāku pasākumu kopumu, sākot no personas funkcionālo spēju novērtēšanas, beidzot ar tehnisko palīglīdzekļu izgatavošanu, pielāgošanu, apmācību, kā tos lietot, remonta, aprites nodrošināšanu, kā arī piegādi personas dzīvesvietā.
Svarīgi zināt!
Zane Liepiņa, KRC “Jaunķemeri” Funkcionālo speciālistu dienesta vadītāja
Ja nepieciešams, iesaka turpināt ar sociālo rehabilitāciju
Pēc valsts apmaksātas medicīniskās rehabilitācijas dienas stacionārā personām ar funkcionāliem traucējumiem (darbspējīgā vecumā vai pēc darbspējīgā vecuma, ja persona ir nodarbināta) valsts rindas kārtībā nodrošina sociālās rehabilitācijas kursu. Tas ir aktīvs un dinamisks process, kura laikā persona ar funkcionāliem traucējumiem apgūst zināšanas un prasmes, lai paaugstinātu kapacitāti savas funkcionēšanas uzlabošanai.
