Operas solista Raimonda Bramaņa stāsts

10.03.2023

ĀRSTS TEICA – JUMS VAJAG MIERU, LAIKU UN SILTUMU!

Pērn rudenī ar Covid-19 Delta variantu saslima viens no vadošajiem Latvijas Nacionālās operas solistiem Raimonds Bramanis un viņa ģimene. Lai uzlabotu veselību un mazinātu kovid atstātās sekas, Raimonds un viņa sieva operdziedātāja Dana Bramane šovasar atguva spēkus rehabilitācijas centrā “Jaunķemeri”. Par savu pieredzi rehabilitācijas centrā stāsta operdziedātājs. 

“Lai gan vīrusu izslimojām jau rudenī, gada sākumā, kad arī operā sākās jaunā sezona, abi ar sievu secinājām, ka ar veselību nav īsti labi. Sievai kovids atstāja sekas uz kauliem, locītavām un es vēl aizvien turpinu cīnīties ar elpceļu problēmām. Bet balss ir operdziedātāja galvenais darba instruments! Pa šo laiku esmu bijis pie tik daudziem ārstiem uz konsultācijām un izmeklējumiem, ka mapīte ar medicīniskiem dokumentiem kļuvusi biezāka kā mana nošu mape. Dakteri visi kā viens teica – jā, šīs ir kovida sekas – jums vajag mieru, laiku un siltumu! Man ieteica  konsultēties ar rehabilitācijas ārstu par iespējām uzlabot veselību pēc pārslimota vīrusa. Devos pie ārsta uz “Gaiļezeru”, kur arī uzzināju  par iespēju pieteikties uz valsts apmaksātu rehabilitācijas programmu. Godīgi sakot, izņemot 100 eiro pabalstu, ko saņēmām toreiz, kad piedzima bērni, nekādus citus valsts piedāvātos labumus nekad neesmu izmantojis. Taču par lielu pārsteigumu drīz vien saņēmu zvanu, ka ir iespēja tikt rehabilitācijas programmā pacientiem pēc pārslimota Covid-19. Tikai jākravā somas tūlīt, lai jau tuvākajās dienās ierastos rehabilitācijas centrā “Jaunķemeri” uz 10 dienu programmu.

No ārsta līdz procedūrām
Mūsu rehabilitācijas programma sākās ar konsultāciju pie ārsta Venta Miltiņa. Izrunājām gan visu to, kas attiecas uz veselību, gan, protams, parunājām arī par mūziku mazliet… Ārsts mums sastādīja ieteicamo procedūru sarakstu un dienas grafiks sanāca visai noslogots – abiem ar sievu katram pa divām grāmatiņām, kas pierakstītas pilnas ar procedūru sarakstiem, bijām aizņemti no pusdeviņiem līdz pat trijiem pēcpusdienā. Regulāri apmeklējām sāls istabu, kas nāk par labu vīrusa plosītajiem elpceļiem. Baudījām arī zemūdens masāžas, kas izkustina limfu, uzlabo mikrocirkulāciju. Masierīte gan paskaidroja,ka masāžu kursa sniegtos labumus tā pa īstam sajutīsim tikai pēc 10 dienām. Zinu, ka man tādas maigās, paijājošās masāžas nelīdz, tāpēc priecājos, ka Jaunķemeros tiku pie masieres Larisas, kura mācēja izmasēt muguru tik pamatīgi un rūpīgi, ka, šķiet, uzlabojumus elpceļos sajutu jau tajā pašā vakarā. 

Fizioterapija ar lielo burtu
Lai spētu pareizi dziedāt, ļoti svarīgi, lai arī ribas, krūšukurvis un mugura būtu labā stāvoklī. Te man ļoti noderēja fizioterapeites Viktorijas palīdzība, kura ierādīja, kā labāk vingrināt krūšukurvi, kā atslābināt diafragmu – šīs zināšanas man noteikti noderēs arī turpmāk nākotnē. Viktorija ir fizioterapeite ar lielo burtu, viņa izdrukāja mums arī vingrinājumu attēlus, lai abi ar sievu varam tos turpināt praktizēt mājās. Plānojam iegādāties arī vingrošanas bumbas un citus palīgrīkus, tikai jāatrod dzīvoklī vieta, kur visus šos rīkus uzglabāt. 

Dūņas mums gāja secen
Protams, šurp braucot, arī mēs cerējām, ka varēsim “Jaunķemeros” izbaudīt dūņu procedūras, bet ārsts konsultācijā paskaidroja, ka mūsu gadījumā dūņu procedūras varētu tikai saasināt veselības problēmas. To, protams, negribējām. Tāpēc dūņu procedūras mums gāja secen, toties baudījām broma vannas. Apmeklējām arī uztura speciālistes vadīto lekciju. It kā jau visi zinām, ko nozīmē ēst veselīgi, bet man tik un tā radās 100 un viens jautājums uztura speciālistei, tāpēc no šīs lekcijas ieguvu daudz vērtīgu zināšanu savai turpmākai ikdienas dzīvei.

Trenē balsi un lutina pēdas
Kad viesojāmies “Jaunķemeros”, bija burvīgs, silts laiks, tāpēc vakaros devāmies basām kājām pastaigāt pa sensoro taku, kas izveidota rehabilitācijas centra parkā. Kā cilvēks, kurš dzimis pilsētas mikrorajonā un audzis starp mūriem, vienmēr sajūsminos par iespēju pastaigāt basām kājām. Sensorā jeb baskāju taka nav tikai stila lieta līdzīgi kā šobrīd smūtiju dzeršana. Tā ir iespēja, ejot pa čiekuriem, smiltīm, oļiem lieliski izmasēt pēdas.

Rehabilitācija ir darbs, nevis atpūta
Senāk operas solistiem reizi gadā bija iespēja uz mēnesi doties rehabilitācijā uzlabot veselību, lai varētu turpināt strādāt. Kā zināms, katram otrajam operdziedātājam ir profesionālā astma, jo diendienā sanāk elpot skatuves putekļus. Tāpēc operā ir tā iespēja saņemt izdienas pensiju par 10 un 20 nostrādātiem gadiem uz skatuves.
Braucot uz rehabilitāciju, sākumā abi ar sievu arī domājām, ka šī būs mums laiska atpūta. Taču drīz vien sapratām, ka neesam atbraukuši šeit atpūsties, bet strādāt, lai atgūtu veselību. Programmas devītajā dienā nogurums bija visai pamatīgs, bet uzskatu, ka rehabilitācijā ļoti daudz atkarīgs no pašu pacientu līdzdalības. Var jau doties fizioterapeita vadītajā pastaigā ar Smovey riņķiem rokās, bet pusceļā apstāties un labāk nopirkt zemenes, sākt baudīt dzīvi pa savam. Tomēr mūsu izvēle bija maksimāli un no sirds piedalīties visās aktivitātēs un apmeklēt visas procedūras, ko mums piedāvā.”


Īsumā par laiku “Jaunķemeros”:

  • Mīļākā procedūra: Noteikti fizioterapija pie Viktorijas. Cilvēks īstajā vietā!
  • Vārds, kas visprecīzāk raksturo rehabilitācijā pavadīto laiku: Veselība. 
  • Gardākais ēdiens, ko baudīju “Jaunķemeros”Perfekti pagatavota liellopa gaļa- sautēta, mīksta, kūst mutē.
  • Vakara aktivitāte: Pastaigas. Uzturoties “Jaunķemeros” procedūru starplaikos devos uz jūru trīs reizes pa pusstundai – dienas beigās 19 000 soļi bija mēroti. 

Vairāk par iespēju pieteikties uz programmu Rehabilitācija pēc Covid-19, lasi šeit.