Muguras sāpes arī no stresa
Visbiežāk stresa pilnu dzīvesveidu vaino pie galvassāpēm, bet Kūrorta rehabilitācijas centra “Jaunķemeri” fizioterapeite Marta Fogele uzsver – hronisks stress var kļūt par vienu no iemesliem arī dažādām citām fiziskām sāpēm, tai skaitā – hroniskām muguras sāpēm, ko izraisa pārlieku saspringta muskulatūra. Tad muguras sāpes var ārstēt ne tikai ar fizioterapiju, bet arī psihoterapiju.
Kad trauksme materializējas
Pilnībā izvairīties no stresa nav iespējams. Nav arī nepieciešamība to darīt, jo īslaicīgs, pārejošs stress ir normāla dzīves sastāvdaļa. Tas mobilizē, liek sasparoties, mēs pārvaram īslaicīgi radušos sarežģījumus vai šķēršļus, atpūšamies, atjaunojamies un ejam tālāk. Diemžēl problēma sākas tad, ja nākas piespiedu kārtā ilgstoši dzīvot spriedzes apstākļos un tieši tas ar katru no mums ir noticis aizvadīto gadu laikā – vispirms pandēmija, tad karš tepat netālu un paralēli visam – katram savas personīgās ikdienas rūpes un problēmas. Kādā brīdī ķermenis tādu ilgstošu psihisko slodzi vairs neiztur un stress pārvēršas fiziskos simptomos.
“Ilgstošs stress nosaka to, ka arī muskuļi pastāvīgi ir saspringti. Turklāt, lai mobilizētu spēkus, stresa situācijā organisms turpina papildus izstrādāt dažādus hormonus – adrenalīnu, noradrenalīnu, kortizolu, testosteronu, tiroksīnu. Ja tas turpinās ilgstoši, tas noved pie izsīkuma, sākas dažāda veida sāpes, ko izraisa muskuļu saspringums, vai pat slimības. Hronisks stress tiek vainots ne tikai pie muguras sāpēm, bet arī problēmām ar gremošanas traktu, paaugstināta asinsspiediena, sirds asinsvadu slimībām, miega traucējumiem, otrā tipa cukura diabēta, neirodermīta, bronhiālās astmas, artrīta – psihosomatiskām saslimšanām, ko izraisa fizioloģiskā iekšējo orgānu vai sistēmu predispozīcija un negatīvas emocijas,” stresa ietekmi uz veselību skaidro KRC “Jaunķemeri” psiholoģe Iveta Pletčere-Muižniece.
Ilgstošs stress liek saspringt muskuļiem. Savukārt ilgstoši sasprindzināta muskulatūra, var izraisīt sāpes.
Nevēlama tendence – pieradums pie hroniska muskuļu saspringuma
90% gadījumos muguras sāpes ir nespecifiskas, proti, tādas, kam grūti noteikt vienu cēloni, jo tām visbiežāk iemesls ir muskulatūras disbalanss un dažādas deģeneratīvas izmaiņas mugurkaulā. Tikai 10% gadījumu muguras sāpes ir specifiskas, proti, tādas, ko izraisa mugurkaula stenoze, audzēji, lūzumi, diska trūces u.tmldz. Arī psiholoģiskie faktori var izraisīt nespecifiskas muguras sāpes, ko visbiežāk pats pacients neapzinās, skaidro KRC “Jaunķemeri” fizioterapeite Marta Fogele. “Esam racionālas būtnes un visam vienmēr cenšamies rast kādu izskaidrojumu. Tikai tad, ja ir veikti visi nepieciešamie izmeklējumi un nav atrasta objektīva atradne muguras sāpju cēlonim, vērts aizdomāties, vai pie vainas nav dzīvošana nepārejošā stresā un spriedzē ikdienā. Daudzi pacienti tieši uzsākot fizioterapijas kursu, nonāk pie atklāsmes, ka viens no muguras sāpju cēloņiem varētu būt stress. Ja ilgstoši ir sadzīvots ar sāpēm, cilvēks pie tām ir pieradis un nespēj vairs objektīvi novērtēt, cik ilgi šis diskomforts turpinās. Kad fizioterapijā sāk strādāt ar ķermeni, ar dažādām tehnikām speciālists palīdz atslābināt ilgstoši saspringtos muskuļus, arī pacients sajūt, ka var justies citādāk. Tas mudina ielūkoties dziļāk pašam sevī un sākt analizēt sāpju cēloņus. Ne velti, sākot strādāt ar savu ķermeni, daudzi nonāk pie vērtīgām atklāsmēm un atziņām,” skaidro rehabilitācijas centra “Jaunķemeri” fizioterapeite Marta Fogele, uzsverot, ka savā praksē bieži novērojusi pacientiem ķermeņa disociāciju. “Tas ir stāvoklis, kad fiziskais ķermenis ir nošķirts no emocionālās puses, ir grūtības sevi apzināties, cilvēks nespēj uztvert un interpretēt dažādus sava ķermeņa raidītos iekšējos signālus. Tāpēc arī neizdodas atpazīt to, ka muskuļi jau gadiem ilgi ir saspringti un izraisa muguras sāpes – cilvēks pie šī stāvokļa jau ir pieradis. Protams, arī hroniska muskuļu saspringuma gadījumā pašsajūtu var uzlabot silta vanna, pašmasāža vai pirts, bet tas nekad nesniegs tūlītēju efektu. Ir nepieciešams ilgāks laiks, lai mazinātu spriedzes sekas.”
Risina ar rehabilitāciju, psihoterapiju vai relaksācijas metodēm
No psihosomatikas viedokļa mēdz uzskatīt, ka sāpes konkrētās ķermeņa zonās izraisa kādas konkrētas emocijas, ar kurām dzīvē netiek galā. Piemēram, ja cilvēks nejūt drošību, stabilitāti, visbiežāk sāpes lokalizējas mugura jostas daļā, zonā, kur novietots ķermeņa gravitācijas centrs, bet sāpes plecos, sprandā rodas tiem, kam ir tieksme uzņemties par daudz atbildības. Psiholoģe Iveta Pletčere – Muižniece neiesaka tik burtiski un vienkāršoti skaidrot muguras sāpju izcelsmi: “Runāt par to, ka muguras sāpes ir psihosomatika, var tikai tad, ja veikti visi nepieciešamie izmeklējumi un nav atrasts neviens objektīvs iemesls, kas šīs sāpes izraisa. Tādā gadījumā varētu domāt arī par citu pieeju problēmas risināšanai – psihoterapiju vai psihologa konsultācijām, kā arī mudināt pacientu apgūt dažādas relaksācijas metodes, kas palīdz atslābināties.”
Lai tiktu galā ar stresa izraisītām muguras sāpēm, vērts iziet kādu veselības veicināšanas programmu un pavērot, vai tas sniedz uzlabojumu. Rehabilitācijas centrs “Jaunķemeri” šobrīd piedāvā 10 dienu programmu “Antistress”, kurā iekļautas gan dažādas procedūras relaksācijai, gan fizioterapijas nodarbības, ūdens procedūras, sāls terapija, bet noderēs arī individuālas medicīniskās rehabilitācijas kurss, kur rehabilitācijas plāns tiek sastādīts katram pacientam individuāli, izvērtējot viņa veselību. “Reizēm jautā – vai tiešām 10-14 dienas rehabilitācijā spēs palīdzēt atrisināt veselības problēmas, kas krājušās gadiem ilgi? Tas var palīdzēt tiem pacientiem, kuri ir gatavi strādāt pie savu paradumu maiņas un līdzdarboties. Rehabilitācijas kurss sniedz motivāciju, jo pacients šajā laikā sajūt, ka var būt arī citādāk – var būt dzīve bez sāpēm, var būt labāks miegs. Īpaši ieguvēji ir tie, kuri rehabilitācijas kursa laikā uzturas uz vietas stacionārā nevis izvēlas dienas stacionāru, kas nozīmē – pa dienu iziet rehabilitācijas kursu, bet vakarā brauc mājās, kur atkal ir pienākumi, bērni, dzīves un sadzīves problēmas. Rehabilitācijā ir ļoti būtiski iemācīties koncentrēt uzmanību uz savu ķermeni, mācīties sajust, veidot kritisku un objektīvu pieeju, nekritizēt sevi, pieņemt un apzināties sevi,” uzsver fizioterapeite.
Fizioterapeite sniedz individuālu konsultāciju programmas “Antistress” ietvaros.
Gan hroniskas muguras sāpes, gan fonā trauksme
7 PADOMI KĀ ATKAL JUSTIES LABĀK
- Kad satraucies – izkusties
Saspringtā, stresa pilnā situācijā arī muskuļi saspringst. Tas ir fizioloģisks process, jo brīdī, kad notiek kas biedējošs vai satraucošs, būs arī kāda no šīm trim reakcijām– iestājas sastingums, jācīnās vai jābēg. Ja šajā brīdī neuzsāk aktīvu darbību, muskulatūra tā arī paliek saspringuma stāvoklī. Tāpēc tiklīdz ir kāds notikums, kas liek uztraukties, tūdaļ jāveic kāda kustība, aktivitāte, lai saspringtos muskuļus atbrīvotu. Kaut vai 10 reizes izpildi pietupienus, lai sajustu – trauksme atkāpjas.
2. Ja grūti nomierināt satrauktu prātu, strādā ar ķermeni
Kad krīzes situācijas seko viena otrai un ar samilzušo stresu vairs nevar tikt galā, pēc palīdzības var vērsties pie psihoterapeita vai psihologa. Jā, psihoterapija vai psihologa konsultācijas vienmēr prasa laiku un pacietību, ne vienmēr tas ir vienkārši. Vieglāk ir strādāt ar ķermeni, muskuļiem, darīt visu, lai saspringumu mazinātu – tad arī prāts nomierinās. “Ķermenī viss ir savstarpēji saistīts. Nekad nemēdz būt tā, ka cilvēkam ir problēma, kas neliek mieru un izraisa pārdzīvojumus, bet ķermenis ir pilnībā atslābināts. Un pretēji – ja muskuļi nebūs saspringti, bet atslābuši, arī prātā neveidosies smagnējas domas, sajūtas. Tātad – ja nevaram ātri tikt galā ar psiholoģisko cēloni (ar domām), strādājam ar ķermeni, izkustamies, vingrojam, izpildām stiepjošus un muskuļus atslābinošus vingrinājumus – tas palīdzēs,” saka psiholoģe Iveta Pletčere – Muižniece, uzsverot – jo stresaināka ikdiena, jo nopietnāk jāuztver ieteikums nodarboties ar fiziskām aktivitātēm savas veselības profilaksei. Savukārt fizioterapeite šajos gadījumos iesaka vieglas vai mērenas intensitātes fiziskās aktivitātes (aerobas aktivitātes) – ātru iešanu, nūjošanu, peldēšanu, slidošanu. Augstas intensitātes fiziskās aktivitātes gluži pretēji var radīt lielāku stresa stāvokli ķermenī un pastiprināt problēmu.
3.Praktizē apzinātību
Ja cilvēkam izdotos dzīvot harmonisku un apzinātu dzīvi, viņš visticamāk pats zinātu, kas darāms, lai tiktu galā ar savām muguras sāpēm. “Tomēr mums patīk, ja kāds pasaka priekšā, dod kādu recepti, kā problēmu atrisināt,” tā saka fizioterapeite Marta Fogele. “Tādi ieteikumi vienam var palīdzēt, bet citam nē. Savukārt stresa izraisītu muguras sāpju gadījumā viens no galvenajiem aspektiem rehabilitācijas kursa laikā būtu ķermeņa apzināšanās prakse – mērķtiecīga savas uzmanības koncentrēšana uz veicamo uzdevumu (vingrinājumiem) un ķermeņa sajušanu.”
4. Maini attieksmi pret notiekošo
Stress ir nevis tas, kas notiek apkārt, bet tas, kā mēs uztveram lietas, notikumus. Tas ir par domām, viedokli un vērtējumu. “Jāmācās lietas uztvert savādāk, izprast, kur ir iespēja rīkoties un kaut ko mainīt, bet kura ir tā situācija, kas jāpieņem tāda, kāda ir. Ja spējam katrā krīzē saskatīt jaunas iespējas, tad katras krīzes pārvarēšana ir mūsu personīgā izaugsme,” saka psiholoģe Iveta Pletčere-Muižniece.
5.Fizioterapija palīdz
Proti, elpošanas vingrojumi, masāžas, dažādas miofasciālās tehnikas. Noder arī meditācija, progresīvā muskuļu relaksācijas metode, Feldenkreisa metode – kustību un sevis izzināšanas un mācīšanās metode, kas ikvienam indivīdam dod iespēju sevi pilnveidot visas dzīves laikā.
6.Vesels organisms prasa ūdeni
Cik ūdens dienā izdzerat? Ja tikai divas trīs krūzītes, tad nevar gaidīt, ka mugura jutīsies lieliski! Mugurkaulā starpskriemeļu diskiem, muskuļiem, fascijām, locītavu saitēm un galu galā – arī smadzenēm – ūdens ir ļoti nepieciešams.
7.Nesteidzini sevi!
Atceries – jo ilgāk biji sevi atstājis novārtā, jo ilgāks laiks būs nepieciešams, lai kaut ko mainītu, atgūtos no stresa izraisītām sāpēm un citām veselības problēmām.
