Mītu par rehabilitāciju netrūkst!
Par rehabilitāciju aizvien ir daudz mītu, kam nav nekāda pamatojuma. Patiesība ir tā, ka starp rehabilitāciju un SPA nav liekama vienādības zīme un rehabilitācijas pakalpojumus svarīgi saņemt ne tikai tad, ja gadījusies slimība vai trauma. Dažādus mītus par rehabilitāciju žurnālā “Veselība” atspēko Elīna Malkiela, Kūrorta rehabilitācijas centra “Jaunķemeri” medicīniskās rehabilitācijas un ambulatoro pakalpojumu nodaļas vadītāja.
MĪTS NR.1. JEBKURŠ SERTIFICĒTS ĀRSTS VAR SNIEGT IETEIKUMUS REHABILITĀCIJAS PROCESAM
“Ne gluži. Katras jomas speciālists zinās ieteikt kaut ko specifisku atbilstoši savai specialitātei, kas būtu jāņem vērā arī rehabilitācijā. Taču pacientam ir vairākas kaites un diagnozes vienlaikus, izvērtēt viņa kopējo veselības stāvokli un sniegt ieteikumus, var rehabilitācijas jomā iesaistītās ārstniecības personas.”
MĪTS NR.2. REHABILITĀCIJA IR DĀRGA UN NE VISIEM PIEEJAMA
“Rehabilitācija kā maksas pakalpojums nav dārga, bet šis būs vairāk jautājums – ar ko rehabilitācijas izmaksas salīdzinām? Viena diena rehabilitācijas centrā pacientam izmaksā ne vairāk kā vakariņas restorānā divām personām vai viena nakts ne tās labākās kvalitātes viesnīcā, vai teātra biļetes divām personām uz izrādi, kas šobrīd nav sevišķi pieprasīta. Viena diena SPA centrā var izmaksāt dārgāk kā diena rehabilitācijā, tikai SPA atbildību par veselību uzņemas par klients un pakalpojuma pievienotā vērtība ir vienīgi īslaicīga relaksācija. Savukārt maksājot par vienu dienu rehabilitācijā, parasti cenā iekļauj gan vietu palātā, gan ēdināšanu 3-5 reizes dienā atkarībā no ārsta nozīmētās diētas, kā arī fizioterapiju, procedūras, izglītojošās lekcijas, nepieciešamības gadījumā arī nodarbības ar ergoterapeitu, audiologopēdu, ja tas ir iekļauts pacienta rehabilitācijas plānā. Nereti dienas cenā iekļauti arī asistenta pakalpojumi, ja pacients jāpavada uz nodarbībām, kā arī aprūpes personāla darbs, jo rehabilitācijā, kā zināms, var nonākt arī cilvēki ar ierobežotām spējām sevi aprūpēt.”
MĪTS NR.3. REHABILITĀCIJA JĀTURPINA TIK ILGI, KAMĒR TIEK SASNIEGTS VĒLAMAIS REZULTĀTS
“Uzsākot rehabilitāciju, vienmēr tiek noteikti īstermiņa un ilgtermiņa mērķi. Tikai jāsaprot pareizi – mērķis ne vienmēr nozīmē atkal kļūt pilnībā veselam bez jebkādiem funkcionēšanas traucējumiem. Viss atkarīgs no tā, kādi traucējumi pacientam bijuši, uzsākot rehabilitāciju. Rehabilitācijas speciālisti būtu laimīgi, ja visi pacienti būtu motivēti sasniegt vēlamos rezultātus, bet realitātē ne vienmēr tā tas ir. Piemēram, insulta gadījumā rehabilitāciju jāsāk uzreiz pēc akūtā notikuma, tiklīdz pacienta veselības stāvoklis to ļauj un jāturpina aktīva rehabilitācija pirmo pusgadu līdz gadam. Ja kādas sekas ir palikušas pēc gada, panākt būtiskus uzlabojumus diemžēl vairs nevarēs, bet tad var runāt par tā dēvēto sekundāro profilaksi un darboties, lai neveidojas kontraktūras, spasticitāte, kas rada funkcionālus traucējumus…”
Insulta gadījumā rehabilitāciju jāsāk uzreiz pēc akūtā notikuma, tiklīdz pacienta veselības stāvoklis to ļauj un jāturpina aktīva rehabilitācija pirmo pusgadu līdz gadam.
Elīna Malkiela, KRC “Jaunķemeri” medicīniskās rehabilitācijas un ambulatoro pakalpojumu nodaļas vadītāja, neiroloģe
MĪTS NR.4. SAŅEMT REHABILITĀCIJAS PAKALPOJUMU VAR TIKAI TAD, JA TO REKOMENDĒJIS ĀRSTS
“Rehabilitācija var noderēt arī profilaksei, savas veselības uzturēšanai, tātad – tā var būt katra paša izvēle – izvēlos, piesakos un daru kaut ko savas veselības labā. Patiesībā nevajadzētu gaidīt to momentu, kad ārsts ir tas, kurš iesaka rehabilitāciju, jo šajās situācijās iemesls tam parasti ir kādi akūti veselības traucējumi kā insults, infarkts vai nopietnākas muguras problēmas. Pievēršoties rehabilitācijai profilaktiskos nolūkos, savu muguru un locītavas noteikti var uzturēt labākā “darba kārtībā” ilgtermiņā.”
MĪTS NR.5. HRONISKAS SLIMĪBAS GADĪJUMĀ REHABILITĀCIJA NESNIEGS VĒRĀ ŅEMAMU VESELĪBAS STĀVOKĻA UZLABOŠANOS
“Hronisku slimību gadījumā rehabilitācija nepieciešama, lai panāktu, ka slimības paasinājumi notiek retāk un ilgtermiņā tiek saglabāta dzīves kvalitāte. Kādēļ gan lai rehabilitācija nesasniegtu vērā ņemamu uzlabojumu, ja allaž savilktie plecu joslas muskuļi tiek izmasēti, izstaipīti, ja pacients tiek apmācīts veikt pareizos vingrinājumus un zina kā ergonomiski iekārtot darba vietu, lai pēc darba dienas beigās plecos neveidotos saspringums?!”
