Mārtiņš Egliens: Izmēģinu dažādas iespējas, jo nekad nevar zināt, kas palīdzēs vislabāk

30.06.2023

Par to, ka aktierim Mārtiņam Eglienam konstatēta balsenes distonija, viņš ir stāstījis arī publiski. Šobrīd rūpes par viņa balsi uzņēmušies speciālisti kādā klīnikā Vācijā, bet rehabilitācijas centrā “Jaunķemeri” Mārtiņš viesojas nu jau trešo reizi, sakot – “jāizmēģina viss, kas varētu uzlabot veselību, jo nekad nevar zināt, kas nostrādās vislabāk”.

AR “JAUNĶEMERU” PIEREDZI BAGĀŽĀ

Pirmo reizi rehabilitācijas centrā “Jaunķemeri” Mārtiņš Egliens pavadīja laikā, kad pirms vairākiem gadiem cīnījās ar Laimas slimības atstātajām sekām. Toreiz rehabilitācijas plānā katru dienu viņam bija paredzēta arī stundu gara nodarbība pie fizioterapeita, ārstējošā ārsta uzraudzība, dažādas procedūras: “Tagad varu godīgi atzīt, ka man ļoti nepatīk vingrošana. Darīt to tikai tāpēc, “lai būtu veselīgs”, tas man šķiet pārāk abstrakti un nekonkrēti. Lai nodarbotos ar kādu aktivitāti, man nepieciešams reāls, saprotams mērķis, ideālā gadījumā ar sasniedzamu datumu. Līdzīgi arī teātrī – ja man vienkārši jāmācās dejot, es to nevaru ciest, bet ja jāapgūst konkrēta deja, kas būs jādejo konkrētā izrādē – man tas patīk. Taču fizioterapijā es šo mērķi spēju labi saskatīt, jo aizvien atceros, apzinos un augstu vērtēju, cik daudz darba toreiz ieguldīja “Jaunķemeru” fizioterapeite Iveta Kantiņa, lai palīdzētu mani dabūt uz kājām laikā, kad ārstējos pēc Laimas slimības atstātajām sekām. Pat tad, ja nodarbības laikā man liek darīt to, ko ļoti negribas darīt, es to paveikšu kaut vai aiz cieņas pret šo fizioterapeiti. Ļoti cienu, savā ziņā pat mīlu fizioterapeiti Ivetu Kantiņu par viņas profesionalitāti,” savu pirmo pieredzi medicīniskās rehabilitācijas programmā “Jaunķemeri” atceras aktieris. Toreiz vingrošana fizioterapeita vadībā bijusi katru dienu. “Kad Ivetai bija brīvdiena, ar mani strādāja viņas kolēģis, kuram, protams, tika piekodināts – nesaudzē šo pacientu nekādā gadījumā! Kolēģis, protams, centās ievērot norādījumu un nesaudzēt, bet viņa vadītās nodarbības tik un tā salīdzinoši bija visīstākā atpūta,” Mārtiņš pasmaida. Vingrošana mēneša garumā prasīgas fizioterapeites uzraudzībā vainagojusies arī ar vizuāli novērtējamiem rezultātiem: “Manu veselību tolaik uzraudzīja neiroloģe Elīna Malkiela. Pēc tam, kad intensīvs rehabilitācijas process bija ildzis jau mēnesi, daktere mani izmeklēja un teica: “Klau, nu jau jūs vairs neārstējaties, bet gan kačājaties. Laiks braukt mājās!””

GATAVS IZMĒĢINĀT DAŽĀDAS IESPĒJAS

Reiz trīs dienu veselības veicināšanas programmu “Jaunķemeros” Mārtiņš saņēmis kā dāvanu no sievas, bet šīs vasaras sākumā viņš nu jau trešo reizi  viesojās rehabilitācijas centrā, šoreiz, lai restartētos, atpūtinātu prātu, atjaunotu enerģijas krājumus. “Braucot šurp, prātoju, cik svarīgi ir tas, ko katrs cilvēks no šīs vietas visvairāk sagaida,” aktieris saka. “Uz “Jaunķemeriem” var atbraukt gan kā uz sanatoriju – tev šeit piemeklēs procedūras, relaksēs, atpūtinās, apčubinās, palutinās. Taču šurp var atbraukt arī kā uz rehabilitācijas centru, un tad tas būs pavisam kas cits – nopietns darbs, piepūle, aktīva līdzdalība, centieni ar speciālistu gādību un padomu tikt pie labākas veselības. Nav nekāds noslēpums, ka šobrīd saņemu procedūras Vācijā, kas, cerams, palīdzēs tikt galā ar balss problēmām. Paredzēts, ka pāris reižu gadā turpmāk būs uz Vāciju  jādodas, lai endoskopijas kontrolē veiktu botulīna injekcijas balss saitēs, lai tās tiek atslābinātas un lai gaiss var brīvi plūst cauri. Apzinos, ka pāris dienas rehabilitācijā diezin vai būs tas brīnums, kas šo problēmu ar balss saitēm padarīs nebijušu, bet tomēr – kas to lai zina?! Organismā viss ir savstarpēji saistīts, to spēj ietekmēt gan dažādi ārēji, gan iekšēji faktori. Arī pats jūtu – tiklīdz ikdienā ir emocionāli saspringtāks fons, stress vai nogurums, arī ar balsi kļūst sliktāk.

Ļoti bieži nemaz nevar pateikt to īsto cēloni, kāpēc sākas viena vai otra veselības problēma. Iemesli var būt visdažādākie, bet rehabilitācijas kurss, kurā tiek izkustināts ķermenis, liekot tam aktīvāk elpot fiziskas slodzes laikā, uzlabojot asinsriti, noteikti nāk tikai par labu. Ir vērts izmēģināt dažādas metodes, kas veselībai varētu palīdzēt, un to daru arī es. Mēģinu. Eksperimentēju. Skatos. Ja jūtu, ka man šis neder, metu mieru un daru atkal ko citu. Trakākais tajā visā ir fakts, ka balsenes distonija arī pirms manis ir diagnosticēta vairākiem cilvēkiem, tāpēc šo diagnozi tik un tā nekad nenosauks manā vārdā,” ironiskā garā pajoko aktieris.

ĀJURVĒDAS MASĀŽA? BRĪNIŠĶĪGI!

Aktieris no pieredzes zina teikt, ka trīs dienas, ko pavadīt rehabilitācijas centrā, nebūt nav tas labākais variants: “Jo tieši pirmās dienas ir tās visgrūtākās. Pēc tam ķermenis pierod, ieiet dinamiskajā dienas ritmā un tas, kas sākumā likās grūti paveicamas, kļūst vieglāks. Tā tas ir arī dzīvē – reizēm vienkārši vajag sev dot laiku, lai aprastu ar jauno situāciju gan mentāli, gan fiziski. Šoreiz “Jaunķemeros” esmu tikai uz trīs dienām, man tās paiet diezgan spraigi, bet nekas – pēc tam es braukšu mājās atpūsties (smejas)!”

Karstums nav Mārtiņa stihija, tāpēc viņš priecājas, ka šoreiz arī plānā nav daudz sildošu procedūru: “Tikai pirts vakaros. Arī vasaru spēju izbaudīt tā līdz +22, +23 grādu robežai. Tiklīdz kļūst karstāk un vēl bonusā odi nāk (kasies un svīsti!), ir grūti tajā visā saskatīt prieku. Toties mans lielais atklājums šoreiz “Jaunķemeros” ir ājurvēdas masāža. Sauc lietas, kā gribi, bet fakts ir tāds, ka masieris Sumešs prot savu lietu. Ar interesi vēroju, kā masāžas laikā mainās manas sajūtas. Sākumā process likās ļoti vienkāršs, masieris korekti izpilda savu darbu, bet tas arī viss. Taču ar katru brīdi masāža kļuva arvien mērķētāka, sajūta, ka masiera rokas katru punktu muguras muskuļos apskata no visām pusēm. Brīnišķīga un ļoti relaksējoša pieredze!”

SLINGA TERAPIJĀ MUGURA KĀ ŠŪPOLĒS

“Arī tolaik, kad “Jaunķemeros” pavadīju mēnesi, izbaudīju slinga terapiju,” Mārtiņš stāsta. “Atceros, kā pēc nodarbībām pie fizioterapeites Ivetas Kantiņas uz slinga terapiju gāju  kā uz atpestīšanu – tas likās tik relaksējoši! Bet tad kādā no reizēm slinga terapiju sniedza mana fizioterapeite Iveta, un jau kārtējo reizi pārliecinājos uz savas ādas, cik ļoti var atšķirties viena un tā pati procedūra dažādu speciālistu izpildījumā. Manuprāt, labs speciālists no izcila speciālista atšķiras ar intuitīvo jušanu. Ir sajūta, ka dažiem no viņiem ir kāds sakaru vads ar turieni (-rāda uz debesīm). Ir vienkārši ārsti un ir Ārsti ar lielo burtu, tādi, kuri spēj dzīvi, cilvēku, dabu un veselību skatīt daudz plašāk un ārstēt ne tikai vadoties pēc tā, kas grāmatā rakstīts. Priecājos, ka šādus speciālistus arī “Jaunķemeros” esmu saticis. Un arī šoreiz slinga terapija Ivetas Kantiņas vadībā bija tas, kas mugurai kā reiz bija tik ļoti nepieciešams.”

VIENA ZEMŪDENS MASĀŽA – DIVAS ATŠĶIRĪGAS PIEREDZES

“Šoreiz apmeklēju arī zemūdens masāžu kursu pie masieres Ērikas Ozolas. Jāteic, jau pēc pirmajām divām masāžas reizēm secināju, ka tās ir divas absolūti atšķirīgas pieredzes. Pirmajā reizē Ērika atrada tik sāpīgus punktus muguras muskuļos, ka šķita – zemūdens strūkla griež miesu gluži kā ar nazi! Otrajā reizē Ērika apsolīja pasaudzēt un es patiešām varēju procedūru beidzot arī izbaudīt.”

BALSS “VINGROŠANA” PIE AUDIOLOGOPĒDA

Mārtiņš stāsta, ka arī Vācijā ārsts, ar kuru viņš konsultējies, ieteicis apmeklēt logopēdu.  To viņš apzinīgi arī uzsācis darīt, bet, iespējams, par ātru – vēl tajā periodā, kad injekciju procedūras Vācijas klīnikā nebija uzsāktas un balss nebija tikpat kā nemaz. “Tolaik logopēda nodarbībām īsti nebija nekādas nozīmes, bet tagad ir laiks, kad to varētu sākt darīt. Arī “Jaunķemeros” ar mani šajās dienās strādā audiologopēde Ilva Apine. Zinu, ka vienam izpildīt logopēdiskos vingrinājumus ir grūtāk, bet, darot to logopēda vadībā, izdodas arī pašam piefiksēt lietas, kas attīstās, progresē, pamanu arī tās, kas nemainās, kas padodas vieglāk vai gluži otrādi – grūtāk. Lai gan kopumā logopēds manu situāciju mainīt nevar, toties viņš var norādīt uz to, kam pievērst uzmanību, lai savu balsi varu gan saudzēt, gan izmantot produktīvāk. Piemēram, nebiju ievērojis, ka šobrīd runājot pārāk strauji ievelku elpu. Logopēde Ilva norādītāja, ka tam jāpievērš uzmanība un jācenšas tā nedarīt, lai neradītu kaklam lieku kairinājumu. Apzinos, ka mans gadījums ir salīdzinoši rets, tāpēc arī pats cenšos speciālistiem stāstīt par to, kā jūtos, ko varu un ko nevaru, lai viņi pēc iespējas labāk spētu iedziļināties un izprast manu situāciju.”

PROFILAKSES ZIŅĀ ESMU TIPISKS VĪRIETIS…

Daudzi pacienti ir sajūsmā par Cigun nodarbībām, kas tiek rīkotas agri no rīta ārā, svaigā gaisā. Mārtiņam šī bija pirmā pieredze ar Cigun. “Ievēroju, ka nodarbības apmeklē ļoti daudzveidīga publika – gan dāmas, kuras var brīvi uztaisīt jebkuru pozu, gan vīri, kuriem pacelt rokas ir sarežģīti. Patīkami, ka Cigun instruktore Diāna neaizrāvās ar šīs vingrošanas filosofijas skaidrošanu – ja kādu tas ieinteresēs, viņš noteikti pats atradīs nepieciešamo informāciju. Fiziskas aktivitātes svaigā gaisā ir patīkamas, bet man atkal jārunā atklāti par savām sarežģītajām attiecībām ar vingrošanu… Ir vairākkārt sanācis izmēģināt vingrošanu, kas balstās kādā filosofijā, piemēram, joga. Bet šis nav mans variants, jo man joga tik un tā vienmēr ir un paliek vingrošana. Turpretim mana sieva Dita trīs reizes nedēļā mostas sešos no rīta, lai ietu uz jogas nodarbībām un viņai tas patīk. Es to nevaru izdarīt, jo joga man nepatīk, arī seši no rīta nepatīk un, treškārt, mērķis “būt veselīgam” šķiet pārāk abstrakts. Dodu priekšroku aktivitātēm, kurās ir sacensības gars, azarts un būšu no tiem, kuri drīzāk kampaņveidīgi aizrausies ar fiziskām aktivitātēm. Tikai tad, kad ir akūta, konkrēta nepieciešamība, piepūšu vaigus un daru, jo zinu, ka jātiek tam smagajam periodam pāri. Bet tiklīdz esmu pāri – izelpoju un aizmirstu! Jā, šai ziņā droši vien esmu tipisks vīrietis, vai ne?”

  • Pieteikties individuālās rehabilitācijas programmai kūrorta rehabilitācijas centrā “Jaunķemeri” ir vienkārši:

zvanot: +371 67733242, (darba dienās, no plkst. 8:30 līdz 16:00) +371 26386222 

rakstot: rezervacija@jaunkemeri.lv