Ko sagaidīt no kardioloģiskās rehabilitācijas?

29.09.2023

Gadās, ka pacients pēc kardiovaskulāra notikuma nonāk rehabilitācijas centrā un viņam rodas jautājums – kādēļ rehabilitācijas plānā ir pārsvarā fizioterapija? Kādēļ nav tik daudz procedūru? Nav masāžu…? “Viss būs atkarīgs no tā, kurā no trim rehabilitācijas posmiem šis cilvēks šobrīd atrodas,” skaidro kūrorta rehabilitācijas centra “Jaunķemeri” fizioterapeite Iveta Kantiņa. Ja cilvēks piedzīvojis kādu kardiovaskulāru notikumu, slimo ar kādu sirds un asinsvadu slimību vai ir pārcietis kardioloģisku operācija, svarīgi iziet trīs rehabilitācijas posmus, no kuriem trešo laiku pa laikam vēlams atkārtot visa mūža garumā.

1.posms AKŪTĀ REHABILITĀCIJA

Uzsāk 14 dienu laikā pēc kardiovaskulārā notikuma.

Šajā posmā ir ļoti svarīgi palīdzēt pacientam atlabt pēc kardiovaskulārā notikuma vai pārciestās sirds operācijas, atgūt spēku, enerģiju un pakāpeniski sākt strādāt pie tā, lai uzlabotu slodzes toleranci, lai pacients spētu atkal atgriezties ikdienas dzīvē. 

Pieņemsim, ka cilvēku piemeklējis infarkts un viņš nonācis stacionārā… Ja veselības stāvoklis ir stabilizēts, no slimnīcas parasti pacientu izraksta 3-5 dienu laikā un viņš uzreiz var uzsākt akūto rehabilitāciju, kas ilgst līdz 2 nedēļām. “Šajā rehabilitācijas posmā jārēķinās, ka pacienta pašsajūtu raksturo liels nogurums, grūtības elpot, izteikts nespēks, cilvēks ir fiziski vājš, ar zemu slodzes izturību un arī emocionāli ļoti trauksmains. Tāpēc šajā brīdī rehabilitācijas galvenais mērķis ir palīdzēt atgūt normālu pašsajūtu un pacientam gūt pārliecību, ka viņš spēs atlabt un atkal atgriezties normālā dzīves ritmā,” saka KRC “Jaunķemeri” fizioterapeite Iveta Kantiņa. Tāpēc šajā agrīnās jeb akūtās rehabilitācijas posmā pacientam rehabilitācijā primāri nodrošina:

  • Kardiologa un rehabilitologa konsultāciju;
  • Fizioterapijuergoterapiju un pēc nepieciešamības arī audiologopēda konsultācijas;
  • Lai izvērtētu, kādas šobrīd ir pacienta funkcionālās spējas, speciālisti veiks dažādus testus (piemēram, 6 minūšu iešanas testu un citus funkcionālā stāvokļa izvērtēšanas testus), kas palīdzēs saprast, kā šobrīd funkcionē sirds asinsvadi. Atkārtotu testēšanu veic arī rehabilitācijas kursa beigās, lai pēc tam datus salīdzinātu un izvērtētu, kāds ir sasniegtais rezultāts. “No pieredzes redzam, ka tieši akūtās rehabilitācijas fāzē visātrāk izdodas sasniegt uzskatāmus rezultātus, ar cītīgu darbu pacienta pašsajūta drīz vien uzlabojas, aizdusa ejot mazinās, kļūst vieglāk elpot, līdz ar to arī vieglāk pārvietoties ,” uzsver fizioterapeite.
  •  Katru pacientu izvērtē pēc SCORE metodes – ņemot vērā gan holesterīna rādītāju, gan asinsspiediena mērījumu, vecumu, kaitīgos dzīvesveida faktorus tiek prognozēts, kāds varētu būt šī cilvēka risks nākotnē atkārtoti piedzīvot kardiovaskulāru notikumu. “Diemžēl statistika rāda, ka visbiežāk kardioloģiskie pacienti ārsta redzeslokā nonāk ar ātro palīdzību, kad kardiovaskulārais notikums jau noticis. Visticamāk, ka pirms tam cilvēks šo savu risku nav apzinājies, neko nav darījis savas veselības un profilakses labā, lai infarktu novērstu. Miokarda infarkts vienmēr ir akūta situācija, tam nemēdz būt priekšvēstnešu, tam nevar laikus sagatavoties, bet tikai ar savlaicīgu profilaksi no šīm nepatikšanām nākotnē var izvairīties,” piebilst fizioterapeite.
  • Arī agrīnajā rehabilitācijā lielu nozīmi pievērš pacienta izglītošanai par sirds asinsvadu saslimšanu profilaksi un rehabilitācijas plānā var tikt iekļautas  speciālistu vadītas lekcijas, individuālas konsultācijas pie fizioterapeita, ergoterapeita, uztura speciālista vai psihologa.
  • Uzturoties rehabilitācijas centra stacionārā, kardioloģisks pacients saņem arī ārsta nozīmētos medikamentus. Šie pacienti arī rehabilitācijas centrā atrodas kardiologa uzraudzībā.
  • Citas procedūras šajā rehabilitācijas posmā var ieteikt individuāli, rūpīgi izvērtējot pacienta veselības stāvokli.

2.posms KONTROLĒTI UN DINAMISKI UZRAUDZĪTA REHABILITĀCIJA

Šo rehabilitācijas posmu plāno 3-6 mēnešus pēc kardiovaskulārā notikuma.

Vispirms tiek izvērtētas pacienta funkcionālās spējas un veselības stāvoklis, lai rehabilitācijas plānā iekļautu nodarbības un procedūras, kas palīdzētu dzīves kvalitāti uzlabot vēl vairāk un cilvēks pēc kardiovaskulārā notikuma atkal spētu atgriezties ikdienas dzīvē, tikt galā ar ikdienas pienākumiem, būt patstāvīgs.

“Individuāla pieeja dinamiski uzraudzītajā rehabilitācijas posmā ir ļoti svarīga – tā kā nav divu vienādu pacientu ar divām identiskām diagnozēm, nav arī divu vienādu rehabilitācijas plānu,” saka rehabilitācijas centra “Jaunķemeri” fizioterapeite Iveta Kantiņa un skaidro, ka arī uzsākot rehabilitācijas procesu, sastādītais rehabilitācijas plāns nav akmenī kalts – pacients tiek novērots dinamikā, viņa veselības stāvokli pastāvīgi vērtē multidisciplināra rehabilitācijas speciālistu komanda un pēc nepieciešamības rehabilitācijas plānu koriģē vai papildina ar citām procedūrām. “Tieši kardioloģiskiem pacientiem rehabilitācijā var būt vērojams pat ļoti straujš progress – sākumā mums ir cilvēks, kurš bez aizdusas spēj noiet vien 2 m, bet pēc neilga laika – jau puskilometru. Un to var sasniegt viena rehabilitācijas kursa laikā! Kad sākotnēji izvirzītais rehabilitācijas mērķis ir sasniegts, arī  rehabilitācijas plānu var papildināt,” pieredzē dalās fizioterapeite. Lai arī ar sirds asinsvadu slimībām slimo arvien gados jaunāki pacienti, tomēr lielākoties tomēr kardioloģiskais pacients būs cilvēks vecumā ap 60 gadiem. Tātad pastāv liela iespēja, ka anamnēzē viņam ir vēl kāda cita diagnoze, ar kuru speciālistiem jārēķinās, sastādot rehabilitācijas plānu. “Ja pacientam bijusi invazīva operācija ar krūšukurvja atvēršanu, jārēķinās – šī ir agresīva operācija, rēta kādu laiku var sāpēt un kamēr tā sadzīst, arī akūtās rehabilitācijas posmā nedrīkst celt rokas uz augšu, nedrīkst veikt straujas kustības vai citas aktivitātes, kas varētu rētu traumēt. Toties otrs rehabilitācijas posms viņiem būs pats svarīgākais, jo 1-3 mēnešu laikā rēta jau ir sadzijusi un šajā brīdī būtiski pareizi kustēties, vingrot, strādāt, lai operācijas sekas neatstātu kādus paliekošus funkcionālus ierobežojumus,” uzsver fizioterapeite. Ja šajā rehabilitācijas fāzē pacienta stāvoklis vērtējams kā stabils, rehabilitācijas plānā ietver:

  • Fizioterapeita nodarbības. Fizioterapeits piemēro, dozē un saplāno katra pacienta individuālo slodzes intensitāti, izskaidro, ar kādu slodzi turpmāk ikdienā var vingrot, kā pareizi kustēties.
  • Ergoterapeita nodarbības;
  • Fizikālās medicīnas procedūras, kas tiek piemērotas atbilstoši katra pacienta medicīniskajām indikācijām un kontrindikācijām: magnētterapija, elektroforēze, darsonvalizācija u.tt.;
  • Balneoterapiju (serūdeņraža, broma vannas);
  • Vingrošanas nodarbības baseinā, vingrošana uz kardiotrenažieriem ar dozēto slodzi, nūjošanas nodarbības, arī dozētas pastaigas ar Smovey riņķiem, jo šajā rehabilitācijas posmā tiek strādāts ar mērķi paaugstinātu pacienta slodzes toleranci;
  • Izglītojošas nodarbības, kurās notiek apmācība par veselīga dzīvesveida pamatprincipiem, par to, kā paaugstinātu asinsspiedienu un holesterīnu var mazināt ne tikai ar medikamentiem, bet arī fiziskām aktivitātēm un sabalansētu uzturu.
  • Pacientam izrakstoties no rehabilitācijas centra, tiek izsniegta fizisko aktivitāšu recepte, kurā norādīts, ar kādu pulsu, cik daudz un cik bieži jāvingro, lai rehabilitāciju var turpināt arī mājas apstākļos.

3.posms UZTUROŠĀ REHABILITĀCIJA

Turpmāk 1-2 reizes gadā.

Rehabilitācija kļūst par daļu no profilakses, kas periodiski ļauj izvērtēt veselības stāvokli, palīdz saprast, vai nav parādījušies kādi jauni funkcionāli traucējumi un ja ir -savlaicīgi rast risinājumus, kā tos novērst ar atbilstošu terapiju, procedūrām, nodarbībām. 

Ja kaut reizi gadījies piedzīvot kardiovaskulāru notikumu, kardioloģiskā pacienta statuss cilvēkam saglabājas uz visu mūžu, tāpēc arī uzturošā rehabilitācija būtu turpmāk jāieplāno regulāri, 1-2 reizes gadā savas sirds veselības labā!  “Protams, neatkarīgi no tā, vai kardioloģijas pacients uzturošajā rehabilitācijā ir pirmo vai jau devīto desmito reizi, vienmēr vērtējam šo gadījumu no paša sākuma – kā cilvēks līdz šai fāzei nonācis, kāds ir viņa veselības stāvoklis šobrīd. Ja veselības stāvoklis vērtējams kā stabils, ja kopš kardiovaskulārā notikuma pagājis pietiekami ilgs laiks, šajā posmā rehabilitācijas plānā daudz brīvāk var iekļaut dažādas procedūras un nodarbības:

  • Pirms rehabilitācijas plāna sastādīšanas, rūpīgi tiek vērtēts, vai kādi kardiovaskulāro slimību risku pa šo laiku nav atgriezušies, pacientam mēra asinsspiedienu, kardiologs izvērtē medikamentozo terapiju, kas tiek lietota.
  • Sastāda individuālu rehabilitācijas plānu atbilstoši pašreizējam veselības stāvoklim.
  • Kardioloģiskajiem pacientiem bieži mēdz būt sūdzības arī par kāju tūsku, kas mēdz būt saistīta ar sirds mazspēju, jo veidojas venozās atteces nepietiekamība. Ja ir kāju tūska, arī asins izsviede no sirds tiek traucēta, sirds nevar turpināt normāli funkcionēt. Lai mazinātu kāju tūsku, rehabilitācijai var ieteikt magnētterapiju un citas fizikālās medicīnas procedūras, zemūdens masāžas, hidromasāžas baseinu, dažādas ūdens procedūras.
  • Izrakstoties no rehabilitācijas centra, pacientam tiek izsniegta fizisko aktivitāšu recepte, kurā norādīts, ar kādu pulsu, cik daudz un cik bieži jāvingro.

Kardioloģiskā rehabilitācija IETEICAMA:

  • Pēc pārciesta mikro vai makroinfarkta
  • Pacientiem ar stenokardiju
  • Sirds mazspējas pacientiem
  • Ja ir hroniska primāra hipertensijas diagnoze
  • Pēc sirds vārstuļu un asinsvadu revaskularizācijas operācijām (pēc stentu ievietošanas, operācijām, kuru laikā risina asinsvadu problēmas)
  • Pēc sirds transplantācijas

Rehabilitāciju NEDRĪKST uzsākt, ja ir:

  • Akūts miokarda infarkts
  • Akūts miokardīts, perikardīts (sirds muskuļaudu un sirds somiņas iekaisums)
  • Aortas stenoze
  • Nestabila slodzes vai miera stāvokļa stenokardija
  • Kognitīvi traucējumi, cilvēks nespēj sadarboties ar ārstu vai funkcionālo speciālistu, jo kardioloģiskajā rehabilitācijā pacienta līdzdarbošanās ir ļoti būtiska. Pacientam jāspēj iedziļināties, saprast, ko nozīmē slodzes dozēšana, veiktie aprēķini, ar kādu pulsu jādarbojas, lai kāpinātu slodzes toleranci.

Pēc infarkta atpakaļ dzīvē. Svarīgi zināt:

  • Medikamentu turpmāk būs jālieto visu atlikušo mūžu, bet zāļu devas mainīt vai atcelt drīkst tikai ārsts. Centies zāles uztvert nevis kā kaut ko, kas atgādina par slimību, bet kā iespēju, kas palīdzēs izvairīties no atkārtota infarkta.
  • Kustības pēc infarkta ir obligātas! Ja kustoties trūkst elpas, ātri piezogas nogurums vai krūtīs jūtamas sāpes, tad jāatpūšas un pēc brīža pastaiga jāatsāk. Pastaigu laiks jāpalielina pakāpeniski saskaņā ar fizioterapeita sniegtajām rekomendācijām.
  • Dzīvesveida izmaiņas jāuztver nopietni. Tas ļaus justies labāk un dzīvot pilnvērtīgāk.
  • Pēc piedzīvota infarkta daži pacienti darbā atgriežas jau pēc nedēļas, citi – vēlāk. Par atveseļošanās procesu katram individuāli pastāstīs ārsts.
  • Uztura ziņā turpmāk dzīvosiet kā Itālijā! Proti, ieteicams par pamatu izvēlēties Vidusjūras diētu, kurā ir daudz dārzeņu, augļu, pilngraudu produktu, zivju, liesa gaļa, piena produkti ar pazeminātu tauku saturu.

/Informācija no pacientu biedrības “ParSirdi.lv”/