Kāpēc onkoloģijas pacientam rehabilitācijā ir liegtas dūņu procedūras un vannas?
17.07.2026
Kad pacients ar onkoloģisku saslimšanu anamnēzē uzsāk rehabilitāciju, nereti viņam rodas jautājums – kādēļ ārsts man neļauj baudīt minerālūdens vannas? Arī pirtis un dūņu procedūras nē? Tas taču var palīdzēt atgūt spēkus! Kāpēc onkoloģiskajiem pacientiem šīs procedūras nav ieteicamas, skaidro rehabilitācijas centra “Jaunķemeri” fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste Tatjana Ivanovska.
Kā siltums un elektroprocedūras ietekmē šūnas?
Termoterapija (pirtis), dūņu aplikācijas, sildošās vannas (virs 36°C), ietīšanas un elektroprocedūras ir spēcīgi stimuli. Tie paplašina asinsvadus, uzlabo asinsriti un aktivizē limfas atteci. Veselam cilvēkam tas palīdz mazināt muskuļu spazmas, remdēt sāpes un uzlabot audu metabolismu.
Tomēr onkoloģijā šīm procedūrām ir medaļas otrā puse – tās veicina šūnu proliferāciju jeb dalīšanos.
Svarīgi saprast, ka elektroprocedūras un intensīvs siltums nešķiro šūnas – tie vienādi iedarbojas gan uz veselajām, gan patoloģiskajām šūnām.
Normālas šūnas audos ir ar vienu kodolu un dalās pakāpeniski.
Onkoloģiskās (atipiskās) šūnas bieži ir ar vairākiem kodoliem un dalās ātri. Ja šūnā ir, piemēram, 12 kodoli, tās dalīšanās process siltuma un paātrinātas asinsrites ietekmē var notikt ģeometriskā progresijā, veicinot slimības attīstību.
Pat mūsdienu tehnoloģijas ne vienmēr spēj atpazīt pēdējās, slēptās vēža šūnas, kas pēc ārstēšanas var palikt organismā. Ja šādā brīdī audiem lokāli pievada spēcīgu siltumu, skābekli un uzturvielas, tas sāk “barot” un aktivizēt snaudošu onkoloģisku procesu.
Rehabilitācija ar individuālu pieeju un izvērtējot pēc TNM skalas
Standarta praksē fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts rūpīgi vērtē, vai onkoloģiskā slimība ir ārstēta pēdējo piecu gadu laikā. Ja atbilde ir apstiprinoša, visdrīzāk sildošās procedūras rehabilitācijas plānā netiks iekļautas.
Tomēr medicīnā ārsts vienmēr vērtē situāciju individuāli un šajā gadījumā rehabilitācijā pacients ar onkoloģisku diagnozi anamnēzē tiek vērtēts pēc TNM skalas:
T (Tumor): Cik liels bijis audzējs un kur tas atradās?
N (Nodes): Vai un cik daudz limfmezglu bija skarti?
M (Metastasis): Vai ir bijušas attālinātas metastāzes?
“Ja izvērtējumā redzam vieglāku formu, piemēram, T-1, N-0, M-0, rehabilitologs var lemt par atsevišķām lokālām siltuma procedūrām pacientam arī ātrāk nekā pēc pieciem gadiem,” skaidro fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste Tatjana Ivanovska. “Arī Rietumu medicīnas literatūrā arvien vairāk runā par to, ka, piemēram, sievietei pēc krūts vēža ārstēšanas droši var nozīmēt pēdu masāžu – zonā, kas ir maksimāli attālināta no bijušā audzēja lokalizācijas.”
Kāpēc nevainīga pleca sildīšana pēc krūts vēža var izraisīt komplikācijas?
Bieži vien krūts vēža operācijas laikā tiek izgriezti arī paduses limfmezgli. Ja pēc kāda laika pacientam sāk sāpēt pleca locītava, varētu rasties kārdinājums to pasildīt. Tomēr to kategoriski darīt aizliegts! Siltums šajā zonā pastiprinās asins un limfas cirkulāciju, bet tā kā limfmezglu vairs nav, šķidrumam nebūs kur palikt. Rezultātā attīstīsies limfedēma – izteikts un grūti ārstējams rokas pietūkums. Sāpes uz brīdi varbūt pat mitēsies, bet, pieaugot tūskai, tās atgriezīsies ar dubultu spēku.
“Ar vingrošanu nav iespējams ietekmēt limfātisko sistēmu tik agresīvi, kā to var ar sildošām procedūrām.”
Tatjana Ivanovska, KRC “Jaunķemeri” fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste
Zināms, ka arī vingrošana uzlabo asinsriti, tāpēc loģisks ir jautājums, vai fiziska slodze un vingrošana onkoloģijas pacientam nevar kaitēt?
Ārste Tatjana Ivanovska mierina: “Ar vingrošanu nav iespējams ietekmēt limfātisko sistēmu tik agresīvi, kā to var ar sildošām procedūrām.” Vingrojot netiek radīti mākslīgi apstākļi, kas piespiestu šūnas pastiprināti dalīties. Fiziskās aktivitātes ir drošas un pat ļoti ieteicamas, lai organisms atveseļotos.
Neriskē “pa kluso” ar savu veselību!
Rehabilitācijas centra priekšrocība ir drošība veselībai – neviens pacients netiek pie procedūrām bez ārsta konsultācijas. Taču vienlaikus ārsti neslēpj arī bažas par situācijām, kad pacienti ar onkoloģisku saslimšanu anamnēzē dodas uz SPA centriem vai ārvalstu sanatorijām, apzināti noklusējot savu diagnozi, lai tiktu pie kārotajām dūņu procedūrām, vannām vai pirtīm, ko rehabilitācijas centrā Latvijā ārsts nav atļāvis.
“Zinu gadījumus, kad pacienti aizbrauc uz kaimiņvalstu sanatoriju un noklusē par nesen pārciesto melanomu. Ja vien ārsts neveic padziļinātu pacienta veselības stāvokļa izvērtēšanu, visa atbildība par veselības riskiem gulstas tikai un vienīgi uz paša pacienta pleciem.”
Aizliegums sildīties nenozīmē, ka rehabilitācija onkoloģijas pacientam nav iespējama. Gluži otrādi – ir virkne dažādu citu rehabilitācijas tehnoloģiju un metožu, kas var palīdzēt uzlabot fizisko un emocionālo pašsajūtu, ļauj relaksēties, atgūt spēkus, enerģiju, uzlabot muskuļu spēku. Izvērtējot katru gadījumu individuāli, onkoloģijas pacientu plānā var iekļaut:
Ārstnieciskā vingrošana (zālē vai baseinā) un dozētas fiziskās slodzes;
Sāls terapija (haloterapija);
Deju un kustību terapija emocionālajai un fiziskajai atlabšanai;
Specializētas masāžas (no audzēja lokalizācijas attālinātās zonās);
Četrkameru vannas (kurās rokas un kājas atrodas ūdenī, bet netiek sildīts viss ķermenis).
Rehabilitācijas mērķis ir palīdzēt atgūt dzīves kvalitāti droši. Uzticieties savam ārstam un atcerieties – katrs ierobežojums ir noteikts tikai tādēļ, lai pasargātu pacienta veselību!
Vairāk par rehabilitāciju “Jaunķemeros” onkoloģijas pacientiem var uzzināt ŠEIT.
