Kā vingrot tiem, kuriem sāp locītavas? Fizioterapeites padomi
Ārsts saka – jums jākustas! Bet kā to darīt, ja locītavas sāp?
Ja vien ir veikti visi nepieciešamie izmeklējumi un zināms, no kurienes īsti šīm sāpēm “aug kājas”, proti – kur slēpjas īstais sāpju cēlonis, tad ieklausies rehabilitācijas centra “Jaunķemeri” fizioterapeites Ivetas Kantiņas padomos. Tie var palīdzēt locītavām ilgāk saglabāt spēju kustēties pat tad, ja tās vairs nav gluži veselas.
Locītavas vēlētos trīs veidu fiziskas aktivitātes: spēka vingrojumus, stiepšanās vingrojumus, lai saglabātu kustību apjomu, kā arī aerobo jeb kardioslodzi. Saudzējošas būs nodarbības baseinā – peldēšana, zemūdens trenažieri, ūdens aerobika, jo ūdenī, uz locītavām samazinās spiediens. Vēl var treniņiem izmantot kādu no motorizētajiem velotrenažieriem, kas ļauj trenēties ar mazāku slodzi, pasīvi. “Šajos trenažieros slodzi var sadalīt, lai, piemēram, 30% cilvēks nodrošinātu pats ar savām kustībām, bet 70% slodzes paveiktu pats trenažieris,” saka fizioterapeite.
Tiklīdz būs atrasts sev piemērots aktivitāšu veids, atkal locītavā sāks veidoties sinoviālais šķidrums, kas mazinās berzi starp kauliem un līdz ar to mazinās arī sāpes, bet pats svarīgākais – neļaus deģeneratīvai slimībai progresēt un attīstīties. “Mēs zinām, ka deģeneratīvas saslimšanas dodas tikai vienā virzienā – uz priekšu, bet tas, cik ātri slimība progresēs, būs atkarīgs gan no ģenētikas, gan vides, uztura, dzīvesveida un arī no cilvēka vispārējā veselības stāvokļa. Ir dažādi veidi kā neļaut locītavu deģeneratīvām saslimšanām ierobežot dzīves kvalitāti, lai cilvēkam nebūtu jāatsakās iet uz operu tikai tāpēc, ka tur ir jākāpj pa kāpnēm,” saka Iveta Kantiņa.
Neļaus veidoties kontraktūrām
Tādām sistēmiskām saslimšanām kā reimatoīdam artrītam raksturīga slimības gaita ar remisiju, kad slimība norimst un netraucē, un ar paasinājuma periodiem, kad sāpes pastiprinās un simptomi kļūst traucējoši. “Šiem cilvēkiem īpaši ieteicams atrast savu fizioterapeitu ilgstošai sadarbībai, jo ir atšķirīga pieeja, kā varam strādāt un palīdzēt remisijas un kā paasinājuma periodos. Kad ir slimības paasinājuma periods, var domāt par dažādu ortožu pielietošanu, par dažādām manuālām tehnikām fizioterapijā, kas neizprovocē sāpes, bet kas arī paasinājuma periodā ļautu saglabāt kustību apjomu,” saka fizioterapeite Iveta Kantiņa. “Ir svarīgi iespēju robežās uzturēt locītavu kustību apjomu arī tad, ja sāp. Jo ilgāk locītava būs nekustīga, jo lielāka iespēja, ka veidosies kontraktūras. Lai saprastu, ko tas nozīmē, jāpastāsta, ka katru locītavu aptver saistaudu veidojums – kapsula. Jo ilgāk locītavu nekustina, jo ciešām šī kapsula savelkas, zaudē elastību un arī sinoviālais šķidrums locītavā samazinās. Lai kādreiz atkal locītavu iekustinātu, nāksies rēķināties ar sāpēm. Sāpju intensitāti nosaka arī locītavu veidojošās anatomiskās struktūras, bet no pieredzes darbā ar pacientiem varu teikt vienu – ja kontraktūra veidojas elkonī, tā ir viena no vissāpīgākajām situācijām. Kad kontraktūra ir izveidojusies, lai atsāktu kustības, jārēķinās, ka sākumā tas būs jādara caur sāpēm līdz pamazām locītavā atkal veidoties sinoviālais šķidrums, mazināsies berze un drīz vien arī sāpes,” skaidro Iveta Kantiņa.
Ārsts teica – operēsim, kad notievēsiet!
Novecošanās process, hormonālas izmaiņas organismā, arī nepareizs uzturs, mazkustīgs dzīvesveids un medikamenti, ko lieto autoimūno slimību ārstēšanai, veicina liekā svara veidošanos. “Reiz man bija pacients, vīrietis, kuram diagnosticēts ne tikai ceturtās pakāpes osteoartrīts gūžas locītavā ar izteiktām sāpēm, bet arī palielināts ķermeņa svars. Diemžēl ķirurgs atteicās viņam veikt endoprotezēšanas operāciju, kamēr liekais svars nebūs zaudēts. Taču, lai zaudētu svaru, nepieciešama aerobā fiziskā slodze kā skriešana, riteņbraukšana un citas aktivitātes, ko ar sāpošu gūžas locītavu nekādi nevar veikt. Bija jādomā, kā piemeklēt šim pacientam aktivitātes, ko viņš varētu izpildīt arī ar sāpēm gūžas locītavā, lai varētu zaudēt arī liekos kilogramus. Ir pieejami velotrenažieri, kuros var trenēties pusguļus pozīcijā, izvairoties no ķermeņa svara radītās noslodzes uz locītavām. Patiesībā ikvienam pirms gaidāmās endoprotezēšanas operācijas būtu ļoti svarīgi sagatavoties, būt labā fiziskā formā. Jo labāks būs funkcionālais stāvoklis locītavu saitēm un muskuļiem, jo ātrāks, īsāks un vieglāks būs rehabilitācijas periods pēc tam,” saka Iveta Kantiņa.
Arī masāža “pabaro” locītavas
Ja vien šobrīd nav slimības paasinājuma, nav akūta situācija vai onkoloģiska saslimšana, tad masāža ir vēl viens veids kā locītavām palīdzēt. “Fizioterapeiti nenodarbojas tikai ar vingrošanu, mēs pārzinām arī dažādas manuālas tehnikas, masāžas, varam ieteikt arī palīgierīces, kas atvieglo pacienta ikdienu,” stāsta Iveta Kantiņa, izskaidrojot, ka locītavu sāpju gadījumā masāžas galvenais uzdevums ir pastiept muskuļus, uzlabot asinsriti konkrētajā problēmzonā, panākt, lai uzlabojas barības vielu piegāde. Tas savukārt mazina sāpes, veicina šajā zonā endorfīnu izdalīšanos. “Kā zināms, endorfīni nav tikai laimes hormons, kas uzlabo garastāvokli – tie spēj mazināt arī sāpes,” uzsver fizioterapeite. Locītavu sāpju gadījumā ļoti noderīgs būs arī ortopēdiskās rehabilitācijas kurss.
