Rehabilitācija karpālā kanāla sindroma mazināšanai

Ja senāk par sāpēm pirkstos un plaukstās sūdzējās slaucējas, tad šobrīd – biroju darbinieki, frizieri, grāmatveži, ārsti, masieri, pavāri… Rehabilitācija var palīdzēt gan tad, ja parādās karpālā kanāla sindroma simptomi, gan tad, ja pacientam jau ir veikta operācija.

Par karpālā kanāla sindromu var runāt tad, ja plaukstas pamatnē starp kauliem un cīpslu pārslodzes dēļ tiek saspiests vidusnervs. Darot intensīvu darbu ar rokām, iekaist cīpslu apvalki, tajos veidojas tūska un pietūkuma dēļ tiek kairināts, saspiests nervs, izraisot tirpšanu un/vai sāpes. Parasti tas notiek pa nakti. KRC “Jaunķemeri” vecākā fizioterapeite Ilona Zaremba skaidro, ka vēsturiski karpālā kanāla sindromu mēdza dēvēt par “slaucēju slimību”, lai paskaidrotu to, ka ar šo problēmu lielākoties sastopas cilvēki, kuriem ikdienā jādara darbs, noslogojot rokas.

Ja problēmu laikus nenovērš, ar laiku parādās arī grūtības satvert priekšmetus, pacienti bieži saka, ka viņiem neviļus no rokām izkrīt krūze vai citi priekšmeti. Ar laiku parādās sūdzības par progresējošu tirpšanas sajūtu rokās, īpaši naktīs, nejūtīgumu pirkstos, jušanas traucējumiem – šīs visas var būt karpālā kanāla sindroma pazīmes, ar ko mūsdienās saskaras dažādu profesiju pārstāvji – gan konditori, gan pavāri, ķirurgi, masieri, rokdarbnieki. Problēmu ilgstoši ignorējot, arī muskuļu izdilums karpālā kanāla sindroma vēlīnos etapos var būt iespaidīgs.

Lai pieteiktos konsultācijai pie fizioterapeita saistībā ar karpālā kanāla sindroma simptomiem
ZVANIET: +371 26631659
RAKSTIET: poliklinika@jaunkemeri.lv 

KRC “Jaunķemeri”

KARPĀLĀ KANĀLA SINDROMS. Pazīmes:

• Tirpšanas sajūta, sāpes rokā vai rokās, īpaši naktīs (parasti sūdzības ir asimetriskas, jo cieš dominantā roka)
• Jušanas traucējumi
• Parasti vispirms simptomi parādās tajā rokā, kas ikdienā visvairāk tiek noslogota
• Ja karpālā kanāla sindroms progresē, jušanas traucējumi pirkstos kļūst vēl izteiktāki, ir sajūta, ka plaukstas muskulatūra zaudē spēku.

Ar operāciju parasti nesteidzas

“Manā praksē ir daudz pacientu, kuriem ir karpālā kanāla sindroms, bet lielākoties tā nav viņu prioritārā problēma, ar ko cilvēks ir ieradies saņemt rehabilitācijas pakalpojumus. Parasti pacients rehabilitācijas centrā iestājies citu iemeslu dēļ un tikai tad pamanām, ka ir arī karpālā kanāla sindroma pazīmes,” skaidro fizioterapeite.

Ja parādās tādi simptomi kā tirpšana, sāpes, nejūtīgums, vājums rokā, nekavējoties jāvēršas pie neirologa, jāveic neirogrāfijas izmeklējums un ultrasonogrāfija plaukstai, lai izvērtētu nerva stāvokli. “Parasti pie karpālā kanāla 1.un 2.stadijas operāciju neveic, bet pacientam iesaka vērsties pie ergoterapeita vai fizioterapeita. Ja nervs tiek nospiests, tas slikti inervē muskuļus un rezultātā var sākties plaukstas muskuļu atrofija, plauksta kļūst vāja un zaudē savas funkcijas. Rehabilitācija šajā situācijā var labi palīdzēt un saspiesto nervu atbrīvot!”

Rehabilitācija pacientiem ar karpālā kanāla diagnozi

Sastādot rehabilitācijas plānu pacientam ar karpālā kanāla sindromu, jārēķinās, ka tajā noteikti būs iekļauta individuālā fizioterapija, fizikālās medicīnas metodes, piemēram, ultraskaņa ar pretsāpju medikamentiem vai hormonu preparātu, magnētterapija plaukstai, kas palīdzēs mazināt iekaisuma procesu cīpslās. “Karpālā kanāla sindroma gadījumā varētu rekomendēt arī četrkameru minerālūdens vannas, kurās var iegremdēt rokas, ļaujot, lai siltais ūdens atbrīvo, atslābina muskulatūru, bet minerālvielas nāks par labu arī kopējai veselībai,” stāsta fizioterapeite Ilona Zaremba.

Ar nosacījumu, ja vien pacientam nav aizliegtas sildošās procedūras, rehabilitācijā pieļaujamas arī dūņu aplikācijas. Taču noderīgas būs arī šīs metodes:

• Rokas ortozes uz nakti. “Ja parādās rokas un pirkstu tirpšanas sajūta naktīs, vērts apsvērt ortožu lietošanu, kas fiksēs plaukstu nakts laikā pareizā pozīcijā, izvairoties no spiediena uz plaukstas pamatni un mazinās simptomus. Ortozes plaukstai var iegādāties gan medicīnas preču veikalos, gan izgatavot individuāli pie ergoterapeita. Pacientiem ir iespēja saņemt arī valsts apmaksātas ortozes, bet jārēķinās ar gaidīšanu rindā.” Svarīgi ortozi likt gan uz nakti, gan pa dienu, darba laikā, lai mazinātu noslodzi uz roku. Ortozei jābūt pietiekami stingrai, lai tā fiksē plaukstu pareizā pozīcijā, bet vienlaikus tā nedrīkst būt arī pārāk cieša, spiedoša.

• Fizikālās terapijas procedūras, piemēram, ultraskaņas terapija un/vai magnētterapija.

• Fizioterapija. Dažādi vingrinājumi būs tie, kas neļaus muskuļiem kļūt vājiem.

• Blokādes sāpju mazināšanai. Ja sāp, tad pretsāpju tabletīte. Taču nesteroīdie pretiekaisuma preparāti karpālā kanāla sindromu neārstē, tie īslaicīgi palīdz mazināt tūsku. Toties daudziem palīdz blokādes, kad iekaisušās cīpslas apvalkā tiek injicētas hormonāls preparāts, lai mazinātu iekaisumu, noņemtu tūsku, atbrīvotu saspiesto vidusnervu un atvieglo pašsajūtu. “Dažiem pacientiem šīs blokādes labi palīdz un operācija nav nepieciešama. Vēl dažiem – palīdz uz noteiktu laika periodu, bet citiem – efekta nav. Katram individuāli,” skaidro fizioterapeite. “Nereti tad, ja šīs blokādes palīdz un atbrīvo no sāpēm uz pusgadu, tad veicot speciālus vingrinājumus, profilaktiski lietojot ortozes un rūpējoties par ergonomiku, būs iespējams operāciju attālināt vai atlikt.”

• Kinezeoloģiskā teipošana. Ar teipa palīdzību ir iespējams nedaudz pacelts locītavas saiti, mazināts saspringums plaukstas pamatnes muskuļos kā rezultātā arī saspiestajam nervam atbrīvojas vairāk vietas, nervs tiek atbrīvots no kompresijas un arī sāpju sajūta mazinās.

• Pašmasāža. Svarīgi ir plaukstas saspringto muskulatūru atbrīvot – pastiept, izmasēt cīpslas saiti, lai tā kļūtu elastīgāka.

• Vairogdziedzera hormonu un cukura līmeņa pārbaude. Veicot asins analīzes, ieteicams pārbaudīt vairogdziedzera funkciju. Lēnāka vairogdziedzera darbība bieži provocē šķidruma aizturi organismā, tūsku veidošanos. Nereti karpālā kanāla sindroms ir kā pirmā pazīme palēninātai vairogdziedzera darbībai. Līdzīga situācija ir arī ar cukura diabētu.

Ortoze un ergoterapeita konsultācija

“Pēc rehabilitācijas kursa pacientam uz kādu brīdi noteikti kļūs vieglāk, jo cīpslas būs kļuvušas elastīgākas, brīvākas un galu galā no darba atpūties cilvēks vienmēr kopumā jutīsies labāk,” teic Ilona Zaremba. Tomēr arī tad, ja rehabilitācija sāpes plaukstās būs palīdzējusi mazināt, pacientam ar karpālā kanāla sindromu tik un tā nopietni jādomā par profilaksi, ergonomisku darba vidi, gādājot, lai turpmāk darbā plauksta atkal netiek pārslogota, kas neizbēgami var likt simptomiem atgriezties vai pat paasināties.

Ieteicams konsultēties ar ergoterapeitu, lai pārrunātu ne tikai jautājumus, kas attiecas uz rokas ortozes izgatavošanu vai piemeklēšanu, bet uzklausītu funkcionālā speciālista ieteikumus, kā savu darba vidi padarīt ergonomisku, lai saudzētu rokas un neļautu karpālā kanāla sindroma simptomie atkal paasināties.

Atveseļošanās pēc karpālā kanāla operācijas:

• Rehabiliāciju var uzsākt, kad pēcoperācijas rēta sadzijusi, kreveles nav;
• Pēc operācijas rehabilitācijas pamatuzdevums ir stiprināt plaukstu, saglabāt un atjaunot tās funkcionālās spējas. Nepieciešama arī rētas mobilizācija;
• Divus mēnešus nedrīkst strādāt fiziski smagu darbu;
• Pēc operācijas iesaka magnētterapijas kursu, kas var palīdzēt mazināt tūsku.
• Ieteicams konsultēties ar ergoterapeitu par rokas ortozes nepieciešamību un ergonomikas ievērošanu ikdienā.

---

Vairāk par iespējām saņemt rehabilitācijas pakalpojumus Kūrorta rehabilitācijas centrā “Jaunķemeri”, lasiet ŠEIT.

---