Gaidāma endoprotezēšana locītavām. Bet vispirms – rehabilitāciju!

29.01.2024

Kad vienīgais risinājums ir aizstāt nodilušo locītavu ar protēzi, ārsts iesaka gatavoties endoprotezēšanas operācijai. Taču rehabilitācijas kurss pirms gaidāmās operācijas palīdzēs arī pēcoperācijas periodam noritēt daudz veiksmīgāk. Un atlabt ātrāk.

Operēt? Vai neoperēt…?

Iemesls tam, ka jāsāk domāt par lielo locītavu endoprotezēšanu, parasti ir osteoartroze, deģenerācija jeb skrimšļaudu noārdīšanās process, kas visbiežāk skar tās lielās locītavas, ko dzīves laikā visvairāk nodarbinām: gūžas un ceļu locītavas, nedaudz retāk – plecu locītavas.

Gadiem ejot, novecošanās process locītavās ir teju neizbēgams. Locītavas pamazām nodilst, bet ne visi skaudri izjūt šī procesa sekas un ne katram locītavu nodiluma dēļ ir apgrūtināta spēja kustēties. Daudz nosaka iedzimtība, ģenētiskais fons, protams, arī dzīvesveida paradumi. Ja osteoartroze (skrimšļaudu bojājums) ir sākumstadijā, tā var nelikt par sevi manīt un dzīvi neapgrūtina, bet tiklīdz sāks veidoties kontraktūra, kad muskuļi saīsinās, kļūst vājāki, atrofējas, izmainās locītavas struktūras gan kaulaudos, gan mīkstajos audos, arī kustības tiek ierobežotas. “Kontraktūras veidošanās uzskatāma par osteoartrozes komplikāciju,” skaidro rehabilitācijas centra “Jaunķemeri” fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts  Ēriks Steļmačonoks. “Kontraktūras gadījumā locītavas sprauga vēl ir saglabājusies, tātad – kustības ir iespējamas. Sliktākais scenārijs ir tad, ja veidojas ankiloze, pastāvīgs locītavas nekustīgums, kad kauli saaug un locītavas spraugas vairs nav. Par endoprotezēšanas operāciju parasti lemj tad, ja locītavas deģenerācija ir sasniegusi 3.vai 4.pakāpi, arī radioloģiskos izmeklējumos redzamas izmaiņas locītavas struktūrās un pacients sūdzas par locītavu sāpēm, kas traucē, neļauj naktīs gulēt, ierobežo kustības. Ja šāds stāvoklis ir sasniegts, ārsts iesaka apsvērt domu un gatavoties locītavas aizstāšanai ar protēzi jeb endoprotezēšanas operācijai.”

Visai bieži šī operācija ir vairāk pacienta ziņā un lēmumu parasti palīdz pieņemt tas, cik traucējošas ir sāpes. Ne vienmēr 3.pakāpes osteoartroze obligāti nozīmē operāciju. “Ja pacients ar šādu diagnozi spēj pārvietoties, staigāt un ar to sadzīvot, ārsts vērtēs riskus un ieteiks šajā gadījumā labāko risinājumu – operēt vai mēģināt pacienta stāvokli uzlabot ar rehabilitācijas palīdzību? Laicīgi uzsākot rehabilitāciju, ir iespējams lēmumu par operāciju attālināt.”

Endoprotezēšanu veic arī pie akūtām traumām, piemēram, gūžas kakliņa lūzuma gadījumā – tad gan lēmumu par operāciju pieņem traumatologs. Pēc akūtās endoprotezēšanas rehabilitācija arī ir nepieciešama, tikai atlabšanas periods reizēm ir sarežģītāks, jo locītava pirms tam nav operācijai sagatavota. Ēriks Steļmačonoks, rehabilitologs

Operācijas gaidīšana nedrīkst būt pasīva!

Nav noslēpums, ka arī uz endoprotezēšanas operācijām ir jāgaida rindā. Gaidīšana nedrīkst būt pasīva – pacientam ir jārūpējas par sevi un jāgatavojas operācijai, jāiegulda darbs, lai pēcoperācijas atveseļošanās posms būtu pēc iespējas vieglāks un veiksmīgāks. Tāpēc, gaidot operāciju, nereti iesaka iziet arī rehabilitācijas kursu. “Galvenais rehabilitācijas uzdevums šajā gadījumā ir  saglabāt esošās funkcijas un funkcionālo stāvokli, pacienta neatkarības līmeni, panākt to, lai līdz operācijas brīdim veselības stāvoklis nepasliktinātos,” saka rehabilitologs Ēriks Steļmačonoks. “Reizēm cilvēks neaizdomājas, cik ļoti svarīgi šajā periodā ir rūpēties par savu ķermeni, uzlabot savu dzīvesveidu – gan ēšanas paradumus, gan nodarboties ar atbilstošas slodzes aktivitātēm, gādāt par pozitīvu emocionālo fonu, jo visu šo faktoru kopums var būtiski ietekmēt operācijas iznākumu. Ja pirms operācijas locītavu funkcionālo traucējumu dēļ muskuļi kļuvuši vāji, pēcoperācijas periodā šāds  stāvoklis neveicinās ātrāku atveseļošanos, bet būtiski palēninās atlabšanas laiku,” brīdina rehabilitologs, uzsverot, ka normālā situācijā 8 nedēļu laikā pēc operācijas pacientam  “jānostājas uz savām kājām”, jāpanāk, lai viņš spēj pārvietoties patstāvīgi bez palīgierīcēm. Lai tas izdotos, pirms endoprotezēšanas svarīgi iziet rehabilitācijas kursu, sagatavot muskuļus un uzturēt tos tik labā stāvoklī, cik vien tas ir iespējams.

Kas būs rehabilitācijas plānā PIRMS endoprotezēšanas:

Gatavojoties locītavu endoprotezēšanai, rehabilitācijas mērķis ir uzlabot trofiku, cirkulāciju un vielmaiņu locītavās, kas palīdz uzlabot arī kustību apjomuDodoties saņemt rehabilitācijas pakalpojumus, ieteicams ņemt līdzi traumatologa slēdzienu, radioloģisko izmeklējumu (rentgens, ultrasonogrāfija, magnētiskās rezonanses izmeklējums) un asins analīžu rezultātus, kas ir pieejami. Vadoties pēc šo izmeklējumu rezultātiem, anamnēzes un pacienta veselības stāvokļa, rehabilitācijas plānā var tikt iekļauts:

  • Fizioterapija (ārstnieciskā vingrošana).
  • Fizikālās medicīnas procedūras, piemēram, magnētterapija, lāzerterapija, elektroforēze vai fonoforēze (ultraskaņas procedūra, pielietojot kādu medikamentu, visbiežāk kādu no nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem vai hormonālajiem preparātiem), lai mazinātu sāpes locītavās.
  • Veicot ceļu vai gūžas locītavas endoprotezēšanu, pirmo mēnesi pēc operācijas būs jāpārvietojas ar kruķiem. Ir labi, ja pirms tam var saņemt ergoterapeita konsultāciju, kurš ierādīs, kā pareizi pārvietoties ar kruķiem, kā arī sniegs vēl dažādus vērtīgus padomus, kas noderēs pēcoperācijas posmā.
  • Rehabilitācijas plānā var būt arī masāžas, bet ar nosacījumu, ka pirms tam tiek izslēgts trombožu risks. “Ja locītava ilgstoši bijusi nekustīga, ieteicams izmeklēt asinsvadus, lai pārliecinātos, ka tajos nav veidojušies trombi. Tikai tad, ja esam pārliecināti, ka pacienta asinsvadi ir tīri un trombozes riska nav, masāžas var iekļaut rehabilitācijas plānā,” teic rehabilitologs Ēriks Steļmačonoks.
  • Hidroterapijas procedūras (zemūdens masāža, pērļu vanna, minerālūdens vannas)
  • Ja šobrīd nav paasinājuma, var izmantot arī dūņu aplikācijas.

Atceries, ka rehabilitācija nav process, kam tiek pielikts punkts tiklīdz  pacients izrakstās no rehabilitācijas centra. Arī mājās jāturpina vingrot gan patstāvīgi, gan fizioterapeita vadībā ambulatori, lai uzturētu savu ķermeni un muskuļus labā fiziskā formā pirms gaidāmās operācijas.

Atceries – rehabilitācija palīdz, bet neatjauno nodilušu locītavu!

Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts Ērikas Steļmačonoks stāsta, ka gadās pacienti, kuri kategoriski atsakās veikt endoprotezēšanas operāciju, gatavi paciest sāpes un cer, ka rehabilitācijas kurss divreiz gadā palīdzēs ar viņu problēmu tikt galā. “Jā, rehabilitācijā varam panākt, ka pacients samazina lietoto pretsāpju līdzekļu devas, uzlabojas viņa funkcionālais stāvoklis, bet mums, diemžēl, nekad nebūs pa spēkam pilnībā atjaunot nodilušu locītavu. Kad redzu pacientu, kurš regulāri un bieži saņem rehabilitācijas kursu, lai tikai nav jāveic endoprotezēšana, vienmēr jānoskaidro, kāds tam ir iemesls. Ne reti iemesls ir dzirdēti pieredzes stāsti no kaimiņiem, paziņām, kuriem operācija nav bijusi veiksmīga, tāpēc cilvēks baidās. Vienmēr jāataceras, ka nav divu vienādu situāciju, nav divu vienādu pacientu, bet ir pietiekami daudz lietu, ko varam darīt savas veselības labā, lai gaidāmajai operācijai sagatavotos un atlabšanas periods noritētu veiksmīgi,” stāsta rehabilitologs.

Ja plānojat endoprotezēšanas operāciju, bet pirms tam vēlaties iziet rehabilitācijas kursu:

+371 67733242, (darba dienās, no plkst. 8:30 līdz 16:00) +371 26386222 
rezervacija@jaunkemeri.lv