Ergoterapeite: “Nodarbju līdzsvars ikdienā ir viena no veselības atslēgām”

26.07.2023

Katra cilvēka ikdiena ir piepildīta ar visdažādākajām aktivitātēm atbilstoši profesijai, hobijiem, vajadzībām, gaumei un vēlmēm. Tomēr ikvienam svarīgi sekot līdzi, lai šīs nodarbes būtu veselīgā līdzsvarā un ja nē, tad jāspēj laikus atpazīt, ieraudzīt un novērst disbalansu, kas radies. Kūrorta rehabilitācijas centra “Jaunķemeri” Ergoterapeite Viktorija Maļecka izskaidro, kāpēc to svarīgi ievērot visa mūža garumā.

Mazina depresiju, aktivizē sensorās sajūtas – aktivitāšu daudzveidībai būtiska loma

Pasaules Veselības Organizācija (PVO) definējusi, ka veselība tā ir fiziska, garīga  un sociāla labklājība nevis tikai stāvoklis bez slimības vai fiziskiem trūkumiem un traucējumiem. Lai veselību saglabātu un  uzlabotu, ikdienā nepieciešams veikt mērķtiecīgas un jēgpilnas nodarbes. “Turklāt tiek uzskatīts, ka nodarbes un spēja tās veikt, ir pamats arī veiksmīgākam novecošanās procesam,” uzsver KRC “Jaunķemeri” ergoterapeite Viktorija Maļecka, piebilstot, ka fiziskā aktivitāte pozitīvi ietekmē ne tikai veselības stāvokli, bet arī garīgo veselību – cilvēkam uzlabojas garastāvoklis, aug pašvērtējums. Savukārt nodarbes, kas aktivizē sensorās sajūtas, piemēram, mūzikas   klausīšanās var mazināt nemieru un sāpes, kā arī palīdzēt regulēt fizioloģiskos procesus. Produktīvas aktivitātes, piemēram, atalgots darbs sniedz ekonomisku un sociālu drošību, bet brīvprātīgs darbs – mazina depresiju, paaugstina pašvērtējumu. “Visām šīm nodarbēm kopumā ir daudzveidīga un būtiska ietekme uz cilvēka veselību, labklājību un dzīves kvalitāti,” teic ergoterapeite.

Taču situācijās, kad pacienta spēja veikt kādas nodarbes, ir apgrūtināta vai traucēta, pēc palīdzības var vērsties pie ergoterapeita. “Lielākoties ergoterapeits sadarbojas ar citiem rehabilitācijas speciālistiem, citiem vārdiem – strādā multiprofesionālā komandā. Tomēr uzsākot darbu ar konkrēto pacientu, ergoterapeits vienmēr vispirms vērtē cilvēka spēju veikt ikdienas nodarbes, fiziskās, izziņas un sazināšanās prasmes, kā arī iegūst informāciju par fizisko vidi, kurā pacients ikdienā uzturas – dzīvesvietas, mājokļa, darbavietas vai skolas apstākļiem, kā arī par sociālo vidi – ģimeni, draugiem, skolasbiedriem, darba biedriem. Galvenais uzdevums ir palīdzēt apgūt vai atgūt prasmes, kas ļautu pacientam būt neatkarīgam savās ikdienas nodarbēs. Ne velti ergoterapijas pamatlicēji definēja nodarbi kā būtisku cilvēka dabas sastāvdaļu, kas izpaužas ar aktīvu līdzdalību pašaprūpē, darbā, atpūtā un spēlē,” stāsta Viktorija Maļecka.

Atšķirt vērtīgo no mazāk nozīmīgā

Nodarbe ir pilnīgi viss, ko cilvēks ikdienā dara, ieskaitot brīvā laika pavadīšanu, pašaprūpi, produktivitāti. Lielākoties nodarbes ir saistītas ar ikdienas aktivitātēm un uzdevumiem, bet vērtību un nozīmi tām piešķir pats indivīds un kultūra. Izšķir trīs galvenās nodarbes iezīmes:

  1. nozīme – nodarbe ir nozīmīga, ja tā ļauj īstenot mērķi, kas ir personiski vai kulturāli nozīmīgs un svarīgs;
  2. mērķis – nodarbe ir mērķtiecīga, ja to nosaka pēc indivīda unikālajām vajadzībām un  interesēm konkrētā vides kontekstā;
  3. izvēle un kontrole – nodarbes ir efektīvas, ja tās nodrošina izvēles un kontroles iespējas,proti – var izvēlēties, ko darīt un kā veikt aktivitāti.

“Pasaules Veselības Organizācija dalību dzīves situācijās iedala vairākos domēnos: mācīšanās un zināšanu pielietošana; vispārēja pienākumu un uzdevumu veikšana; komunikācija; mobilitāte; pašaprūpe; mājas dzīves aktivitātes; starppersonu attiecības; darba vai skolas dzīve; sabiedriskā dzīve. Savukārt ergoterapeiti aplūko un izdala trīs nodarbju veidus pēc to nolūka: pašaprūpe, produktivitāte un brīvā laika pavadīšana. Tradicionāli šajā iedalījumā neatņemama sastāvdaļa vēl ir arī miegs. Tā trūkums var izraisīt miegainību, nogurumu, paaugstinātu asinsspiedienu, kognitīvus traucējumus, piemēram, uzmanības un motivācijas trūkumu, apgrūtina smadzeņu darbību un intelektuālās spējas visas dienas garumā,” skaidro ergoterapeite Viktorija Maļecka.

NODARBES AR KONKRĒTU NOLŪKU:
  • Pašaprūpe – rūpes par sevi, piemēram, ēšana, dzeršana, ģērbšanās, personīgā higiēna;
  • Produktivitāte attiecas uz indivīda ieguldījumu sabiedrībā, veicot gan apmaksātu, gan neapmaksātu darbu. Gados veci cilvēki bieži vien piedalās ar mājsaimniecību saistītās nodarbēs, rūpējas par ģimenes locekļiem, visbiežāk mazbērniem, iesaistās brīvprātīgajā darbā vai strādā algotu darbu;
  • Brīvā laika aktivitātes ir tādas aktivitātes, kas mums dod prieku un baudas sajūtu. Brīvā laika aktivitātes var ietvert:
  • pasīvas aktivitātes, piemēram, lasīšanu, televīzijas pārraižu skatīšanos;
  • aktīvas aktivitātes, piemēram, sporta spēles, ceļojumus vai ekskursijas;
  • socializāciju, piemēram, ģimenes vai draugu apciemošanu.

Kā pamanīt nodarbju līdzsvara disbalansu?

Lai ar kādām aktivitātēm būtu piepildīta ikdiena, ir būtiski ievērot līdzsvaru starp fiziskām, garīgām un sociālām nodarbēm; starp brīvprātīgi izvēlētām vai obligātām nodarbēm; starp nogurdinošām un nomierinošām nodarbēm vai starp darīšanu un būšanu. Ja to izdodas panākt, nodarbju līdzsvars veicina labklājību. “Vēl nodarbju līdzsvaru var definēt kā indivīda subjektīvu sajūtu par atbilstošu nodarbju daudzumu viņa ikdienā un līdzsvarotu attiecību starp dažādām nodarbēm pēc nolūka,” definīciju skaidro ergoterapeite. Tā kā nodarbju līdzsvars ir indivīda subjektīva sajūta, arī literatūrā netiek izdalītas precīzas laika normas, ko būtu nepieciešams pavadīt, veicot pašaprūpes, produktivitātes un brīvā laika aktivitātes, lai sasniegtu nodarbju līdzsvaru. Tomēr vairākos pētījumos tiek aprakstīts, ka senioriem ieteicams veltīt apmēram 4-5 stundas produktivitātei, 4-5 stundas pašaprūpei, 6-7 stundas brīvajam laikam un 7-8 stundas miegam.

UZMANĪBU! ŠĪS PAZĪMES VAR LIECINĀT, KA NODARBJU LĪDZSVARS IR DISBALANSĀ:
  • Saraksts ar lietam, kas jāizdara, ir bezgalīgs;
  • Ikdienā esat tik aizņemts, ka nespējāt novērtēt vai konkrēts darbs ir pabeigts vai vēl nē;
  • Ikdienā piedzīvojāt augstu stresa līmeni un izdegšanas pazīmes;
  • Izjūtat fiziskus simptomus kā galvassāpes, reiboņus, miega traucējumus;
  • Ir grūti koncentrēties vienam veicamajam uzdevumam vai darbībai.
  • 8 ergoterapeita padomi, kā panākt līdzsvaru dzīvē:
  • Izmantojiet plānotāju, izvērtējiet, cik daudz laika nedēļā veltāt darba pienākumu veikšanai, rūpēm par sevi un atpūtai;
  • Ikdienas darbu un pienākumu plānošanai var izmantot speciālās mobilās aplikācijas;
  • Vispirms ieplānojiet brīvā laika aktivitātes, jo darbam vienmēr atradīsiet laiku, bet smadzenēm ir jāzina, kad būs atpūtas brīdis;
  • Izvirziet sasniedzamus mērķus. Kā var atvēlēt sev vairāk laika? Vai ir iespējams lūgt palīdzību vai deleģēt uzdevumu kādam citam? Sadarbojoties ar kolēģiem, draugiem un tuviniekiem, palīdziet viens otram;
  • Mēģiniet atrast laiku, lai saplānotu savu nākamo nedēļu jau iepriekš. Izveidojiet sarakstu ar plānotām aktivitātēm, izceļot svarīgākās. Pabeidzot kādu uzdevumu, izsvītrojiet  to no saraksta;
  • Neatlieciet mājas kārtošanu un citus darbus uz brīvdienām. Sadaliet mājsaimniecības darbus atsevišķos uzdevumos, kurus var izpildīt darba dienās, lai brīvdienas veltītu atpūtai;
  • Izvērtējiet savas fiziskās, sociālās, garīgās, emocionālās vajadzības un pārliecinieties, vai  veicamās aktivitātes tās īsteno. Katru dienu ieplānojiet vismaz vienu aktivitāti, ko vēlaties paveikt tikai sev un izceliet to kā prioritāti;
  • Atvēliet pietiekami daudz laika miegam, jo miegs ir pavisam vienkārša, bet tik svarīga aktivitāte, kuras laikā tiek atjaunota enerģija.

Ja ir nepieciešama ergoterapeita konsultācija, tai skaitā par to, kā panākt līdzsvaru savās ikdienas nodarbēs, to var saņemt kūrorta rehabilitācijas centrā “Jaunķemeri”.