Dūņu terapija pret muguras un locītavu sāpēm
Dūņu terapija pret locītavu, muguras sāpēm. Un ne tikai…
/Ārstniecisko dūņu aplikāciju sniegto efektu īpaši novērtē cilvēki ar hroniskām kaitēm, jo procedūru kurss viņiem palīdz panākt pēc iespējas ilgāku remisiju – slimības pierimšanas un simptomu mazināšanās periodu. “Procedūra ir pacientu iemīļota, taču vienmēr prasa ārsta vērīgu aci, lai novērtētu pacienta veselības stāvokli pirms procedūras,” teic KRC “Jaunķemeri” Medicīniskās rehabilitācijas un ambulatoro pakalpojumu nodaļas vadītāja Elīna Malkiela. Ir situācijas, kad pacientiem dūņu procedūras neiesaka.
Kas īsti ir dūņas? Un kāpēc tās palīdz?
Sākumā jāpaskaidro, ka dūņas jeb peloīdi (no grieķu valodas pelos – dūņas, māls) ir ar ūdeni piesātinātas nekonsolidējušās ūdensbaseinu nogulsnes, vielas, kas rodas dabiskos apstākļos ģeoloģisku procesu ietekmē un tiek pieskaitītas pie derīgiem izrakteņiem.
Pie ārstnieciskām dūņām pieder dabiskie veidojumi, kuri sastāv no ūdens, organiskām vielām, minerālvielām un kuriem vienlaikus piemīt plastiskums, valkanība, lipīgums, liela siltuma kapacitāte un maza siltumvadītspēja, kas ir šīs vielas fizikālās īpašības, ko var izmantot pacientu veselības uzlabošanai. Peloīdterapijā pastāv vairākas metodes, bet visbiežāk dūņas pielieto aplikāciju veidā, kad pēc ārsta ieteikumiem, problemātiskajām vietām tiek uzklātas dziedniecisko dūņu slānis. Ļoti svarīgi ievērot procedūras vēsturiski pielietoto metodiku, atšķaidot dūņas ar sērūdeņraža minerālūdeni un nodrošinot atbilstošu dziedniecisko dūņu slāni un temperatūru.
SOLI PA SOLIM. KĀ IEGŪST DŪŅAS, KO PROCEDŪRĀM IZMANTO REHABILITĀCIJAS CENTRĀ “JAUNĶEMERI”:
- Rehabilitācijas centra vajadzībām dūņas tiek iegūtas Slokas purvā jau kopš 1981.gada.
- No purva dūņas iegūst ar ekskavatoru aptuveni reizi mēnesī 30 tonnu apjomā. Reglamentējošie likumi paredz noteiktu dziļumu, līdz kādam drīkst rakt kūdras slāni, atstājot kūdras veidošanās procesam nepieciešamo aizsargslāni. Svarīgi ir arī neizjaukt pazemes ūdeņu cirkulāciju.
- “Jaunķemeros” dūņas nonāk tā dēvētajā dūņu virtuvē, kur tās tiek sagatavotas procedūrai: darbinieki ar rokām izlasa no dūņām visus liekos elementus – zariņus, čiekurus, akmentiņus… Tad dūņas tiek atšķaidītas ar sērūdeņradi un uzsildītas apmēram līdz 42 grādu temperatūrai.
- Ar speciāla lifta palīdzību sagatavotās dūņas tiek nosūtītas uz nodaļu, kur pacienti var baudīt dūņu aplikācijas – cilvēks guļ uz kušetes, kur viņam ārsta noteiktajos rajonos uzklāj dūņas, ietin plēvē, sasedz un viņš guļ 10 – 20 minūtes.
- Pēc procedūras izlietotās dūņas tiek savāktas un nogādātas uz speciālu dūņu reģenerācijas lauku, lai pēc apmēram trim gadiem tās varētu izmantot atkārtoti.
Akūtā posma rehabilitācijā nedrīkst!
Viena no svarīgākajām lietām, kas jāzina par dūņu izmantošanu medicīnā ir tas, ka dūņas nedrīkst izmantot slimību akūtā posma rehabilitācijā. Proti, šī procedūra kategoriski aizliegta cilvēkiem, kam ir akūtas sāpes, iekaisums, slimības saasinājums, paaugstināta ķermeņa temperatūra, arī tiem, kas izslimojuši onkoloģisku slimību. Tāpat pēc insulta dūņu procedūras ir aizliegtas. Savukārt dūņu terapija būs piemērota cilvēkiem ar hroniskām kaitēm, jo tā var panākt pēc iespējas ilgāku remisiju – slimības pierimšanas un simptomu mazināšanās periodu. Tāpēc dūņu terapiju iesaka pacientiem ar balsta un kustību aparāta problēmām – locītavu sāpēm un kustību apjoma ierobežojumiem locītavās, muguras sāpēm un saspringumu dažādās mugurkaulāja daļās, savilktiem muskuļiem. Piesardzīgi un kontrolēti šo metodi drīkst pielietot arī reimatoloģiskiem pacientiem, kā arī dūņu terapija ir efektīva ādas problēmu, piemēram, psoriāzes un neirodermīta gadījumā.
Pacienti, kuriem nākas atteikt dūņu procedūras
Reizēm cilvēki dabas dziedniecību vairāk uztver kā patīkamu procedūru, ko var baudīt ikviens un neierobežotā daudzumā, taču tā darīt nevajadzētu, jo arī šai metodei ir kontrindikācijas un tikai ārsts ir noteicējs pār to, kāda rehabilitācija piemērota katram pacientam un vai viņam der dabas dziedniecība, tostarp dūņu terapija; vai dūņas drīkst aplicēt tikai uz vienas locītavas vai uz vairākām, vai atļauta dūņu pelde vai nē. Ir metodika, kas jāievēro: kādam aplikācijā jābūt dūņu slāņa biezumam, kādai jābūt temperatūrai, cik ilgi to drīkst turēt. Dūņas nedrīkst izmantot, piemēram, ja ap sāpošo locītavu ir vērojama izteikta vēnu varikoze, ja ir izteikta vispārēja ateroskleroze, nekontrolēts asinsspiediens, virkne sirds un asinsvadu slimību, audzēji, noteiktas nieru un vairogdziedzera patoloģijas.
Dūņu procedūras ir patīkamas, cilvēks var izsildīties, asinsrite uzlabojas, poras atveras, bet jāņem vērā, ka aplikācijās dūņas tiek sasildītas līdz 40 – 42 grādiem, bet dūņu peldei līdz 39 grādiem un tas var radīt problēmas cilvēkiem ar sirds un asinsvadu slimībām. Karstās dūņas stimulē svīšanu, asinis sabiezē un pastāv trombozes risks.
Kursa veidā efektīvāk
Lai no dūņu terapijas gūtu maksimālo efektu, ieteicams būtu iziet kursu, saņemot vismaz 5 – 6 dūņu aplikācijas, ideālā gadījumā 8 – 10 aplikācijas. Daļai pacientu ir raksturīga arī balneopatoloģiskā reakcija – kad siltuma efekta un bioloģiski aktīvo vielu izdalīšanās dēļ problēma uz neilgu laiku saasinās, bet pēc tam seko uzlabojums jeb remisija. Lai šī reakcija nebūtu tik izteikta, “Jaunķemeros” pacientiem dūņas visbiežāk izmanto pārdienās, kombinējot ar minerālūdens vannām.
