Pātagas cirtiena trauma: kāpēc miera režīms kaitē vairāk nekā palīdz
Viena strauja galvas kustība atpakaļ un tūlīt pat uz priekšu – tieši tāpat kā vēzējot pātagu – var radīt nopietnu slodzi kakla skriemeļiem, traumēt muskuļus, saites un pat asinsvadus. Šāda veida bojājumu medicīnā dēvē par pātagas cirtiena traumu. Kā atpazīt traumas simptomus un kāpēc nevajadzētu aizrauties ar kakla ortozēm – stāsta Rehabilitācijas centra “Jaunķemeri” fizioterapeite Alise Voroncova.
Kas notiek kakla zonā pātagas cirtiena traumas brīdī?
Kaut arī visbiežāk pātagas cirtiena traumu gūst šķietami nelielos ceļu satiksmes negadījumos, to var piedzīvot arī kontaktsporta veidos (hokejā, cīņas sportā), kritienos vai pat atrakciju parkos pie straujas bremzēšanas.
Traumas mehānisms ir saistīts ar strauju un negaidītu galvas inerciālu kustību (straujas bremzēšanas izraisītas kustības iespaidā galva tiek atliekta atpakaļ un tūdaļ pat tiek noliekta uz priekšu – kustība atgādina pātagas cirtienu). Šajā momentā visbiežāk cieš mugurkaula kakla daļas mīkstie audi:
- Muskuļi un cīpslas (kas bieži gūst mikrotraumas vai pārstiepumu);
- Saites un asinsvadi;
- Smagākos gadījumos var tikt traumētas arī starpskriemeļu locītavas un diski.
“Dzirdēts, ka pēc ceļu satiksmes negadījumiem parādās sūdzības par sāpēm kakla daļā. Cilvēks tās kādu laiku pacieš, un ar laiku tās šķietami pāriet. Tomēr jāatceras, ka gūtā trauma var pāraugt arī hroniskās sāpēs,” tā uzsver KRC “Jaunķemeri” fizioterapeite Alise Voroncova un pie reizes izskaidro arī muskuļu darbības mehānismu, kā hroniskās sāpēs var iedzīvoties: “Cilvēka ķermenis pēc savas būtības ir slinks un tas vienmēr cenšas ekonomēt enerģiju – tam izdevīgāk noslogot vienu lielo muskuli, nevis koordinēt vairākus mazos un dziļos muskuļus. Kakla un plecu joslā atrodas lieli muskuļi (piemēram, trapeces muskulis), kas vairumam no mums ikdienas stresa un sēdoša darba dēļ jau tā ir saspringts. Ja šādā jau hroniski pārslogotā muskuļu zonā notiek kaut neliela trauma, organisms nespēj pilnvērtīgi kompensēt slodzi, kas vēlāk var izpausties kā ilgstošas sprandas sāpes.”
Traumas simptomi ne vienmēr parādās uzreiz
Pēc pātagas cirtiena traumas sūdzības visbiežāk parādās pēc pāris stundām vai pat 1–2 dienu laikā:
- Sāpes kakla aizmugurējā daļā un sprandā;
- Kustību ierobežojums kakla zonā (grūti pagriezt vai noliekt galvu);
- Galvassāpes un reiboņi;
- Ilgtermiņā saspringums un stīvums plecu joslā.
Agrāk tā bija ierasta prakse – kakla traumu gadījumā lietot kakla ortozes (šinas) vai fiksatorus, lai traumēto vietu imobilizētu. Mūsdienu fizioterapijā šī pieeja tiek uzskatīta par novecojušu un pat kaitīgu.
Alise Voroncova, KRC “Jaunķemeri” fizioterapeite
Kā nosaka diagnozi?
KRC “Jaunķemeri” neiroloģe Elīna Malkiela uzsver – lai gan visbiežāk pacientiem ar pātagas cirtiena traumu tiek ieteikts veikt rentgena izmeklējumu, lai izslēgtu mugurkaula cieto struktūru bojājumu, svarīgi ir rūpīgi izvērtēt, vai pēc traumas neparādās sūdzības, neiroloģiska rakstura simptomātika, piemēram, sāpes, tirpšanas sajūta, jušanas traucējumi. “Šos simptomus parasti nevar nesajust, nepamanīt vai palaist garām. Tādos gadījumos pavisam noteikti jāizslēdz iespējamais skriemeļu bojājums vai skriemeļu nestabilitāte, kas var rasties traumas brīdī, saraujot mugurkaula locītavu saites. Ja ir bojāts starpskriemeļu disks, kas nospiež nervu saknīti, izstarojot sāpes pa nerva saknītes gaitu, šāda veida bojājumus vislabāk var izvērtēt datortomogrāfijas vai magnētiskās rezonanses izmeklējumos.”
Taču ja izmeklējumos cieto struktūru bojājumus neatrod un pātagas cirtiena trauma ir skārusi tikai muskuļus, sekas parasti nav paliekošas un audi veiksmīgi sadzīst.
Fizioterapeiti saka kategorisku “NĒ!” kakla ortozēm
Agrāk tā bija ierasta prakse – kakla traumu gadījumā lietot kakla ortozes (šinas) vai fiksatorus, lai traumēto vietu imobilizētu. Mūsdienu fizioterapijā šī pieeja tiek uzskatīta par novecojušu un pat kaitīgu, izņemot atsevišķus smagus medicīniskus gadījumus.
Kas notiek, lietojot ortozi?
Fiksējot kaklu, ortoze pārņem un sāk pildīt muskuļu funkciju. Rezultātā kakla muskuļi vēl vairāk atslābst, netiek nodarbināti un strauji zaudē tonusu, kas ir tieši pretējais efekts tam, ko fizioterapijā cenšas panākt, stiprinot un trenējot muskuļus, lai tie spētu noturēt mugurkaulu pareizā pozīcijā. Pēc ortozes noņemšanas muskuļi ir kļuvuši vēl vājāki, un atveseļošanās process kļūst ilgāks un grūtāks. “Kakla fiksatorus un ortozes drīkst lietot tikai izņēmuma gadījumos – pie ļoti izteiktām, nepanesamām sāpēm, un arī tad ne ilgāk par 2 stundām dienā. Visos pārējos gadījumos galvenais uzdevums ir saglabāt kustības un stiprināt muskuļus. Jāataceras, ka pātagas cirtiena traumas vietā miera režīms uzlabojumus nedos, gluži pretēji – palīdzēs aktīvas kustības, vingrošana, kas uzlabos iekšējās vielmaiņas procesus, asinsriti un veicinās dzīšanas procesus traumētajos muskuļos,” skaidro fizioterapeite Alise Voroncova.
Pacientam pātagas cirtiena trauma. Ārstēšana
Cilvēka ierastā reakcija uz sāpēm ir neiekustināt traumēto vietu… Tomēr attiecībā uz muskuļu audiem pilnīgs miera režīms rehabilitācijā var panākt pretējo efektu, jo “asinsrite un audu atjaunošanās vislabāk notiek aktīvu kustību laikā,jo muskuļi tiek intensīvāk apgādāti ar skābekli un barības vielām, paātrinot dzīšanu,” teic fizioterapeite Alise Voroncova.
Rehabilitācijā ieteicams:
- Fizioterapija un kustības
Pirmajās dienās pēc pātagas cirtiena traumas ieteicamas vieglas kustības savu iespēju robežās bez piepūles – maigi noliec galvu uz priekšu, uz sāniem, veic lēnas rotācijas.
- Izometriskie vingrinājumi: Ļoti efektīvi rehabilitācijas sākumposmā. Piemēram, pieliek plaukstu pie pieres vai deniņiem un maigi spiež galvu pret to. Roka nodrošina pretestību tādējādi kakls netiek kustināts, bet muskulis tiek aktivizēts.
- Stiepšanās: Aptuveni 2 nedēļas pēc traumas vingrojumu kompleksā var pakāpeniski pievienot vieglus stiepšanās vingrinājumus.
- Kinezioloģiskā teipošana
Atšķirībā no stingrajām ortozēm, kinezioloģiskie teipi neierobežo kustības, bet gan strādā kopā ar muskuļiem. Tie palīdz mazināt tūsku, uzlabo limfas un asins cirkulāciju, kā arī atslogo pārslogotās vietas.
- Ārstnieciskā masāža
Masāžu ieteicams uzsākt ne agrāk kā 2 nedēļas pēc traumas, kad sākotnējais akūtais iekaisums un audu bojājumi ir mazinājušies. Ja pēc traumas izveidojušies zilumi (hematomas), jānogaida, līdz tie pilnībā uzsūcas.
- Fizikālā terapija
Dažādas fizikālās procedūras (piemēram, elektroterapiju vai magnētterapija) biežāk nozīmē subakūtā vai hroniskā stadijā, lai mazinātu saspringumu un sāpes.
Praktiski padomi pacientiem, lai atveseļošanās notiek ātrāk
- Ieklausieties ķermenī: Ja vingrošanas laikā sāpes pastiprinās, samaziniet kustību amplitūdu vai vingrojumu atkārtojumu skaitu, bet nepārtrauciet vingrošanu pavisam. Labāk vingrot mazāk, bet vairākas reizes dienā.
- Izvairieties no kakla ortožu lietošanas ikdienā: Nelietojiet kakla šinas bez ārsta vai fizioterapeita tieša norādījuma.
- Veiciet profilaksi: Vislabākā aizsardzība pret nopietnām traumām nākotnē ir spēcīgi un trenēti kakla dziļie muskuļi, starplāpstiņu muskulatūra.
Visbiežāk pacienti jautā
Cik ilgā laikā pāriet pātagas cirtiena traumas sekas un sāpes?
Vieglākos gadījumos, pareizi kustoties un pildot vingrinājumus, diskomforts mazinās 2–4 nedēļu laikā. Ja trauma bijusi smagāka vai bijusi ilgstoša imobilizācija, piemēram, pārmērīgi ilgi lietojot kakla daļas ortozi, atveseļošanās var prasīt vairākus mēnešus.
Vai bērni var šo traumu gūt atrakciju parkos un karuseļos?
Mūsdienu atrakciju parkos drošības standarti ir ļoti augsti, un iekārtu bremzēšana tiek plānota vienmērīga. Tomēr teorētisks risks pastāv pie ļoti straujas manevrēšanas, tāpēc vienmēr svarīgi ievērot auguma un vecuma ierobežojumus atrakcijās.
Ja pēdējā laikā esat cietis ceļu satiksmes negadījumā vai izjūtat ilgstošas sāpes sprandā, neatlieciet vizīti pie speciālista! Rehabilitācijas centra “Jaunķemeri” fizioterapeiti palīdzēs sastādīt individuālu atveseļošanās plānu!
+371 26386222, +371 67733242
rezervacija@jaunkemeri.lv