Vai tuvinieks pēc insulta atkal runās?
Ja insults ir skāris smadzeņu kreiso puslodi, kas atbild par valodas funkcijām, pastāv lielāks risks, ka pacients saskarsies ar runas traucējumiem kā vienu no slimības atstātajām sekām. Tādā gadījumā rehabilitācijas speciālistu komandā neaizstājama loma būs arī audiologopēdam. KRC “Jaunķemeri” audiologopēdei Laumai Tumašovai ir pieredze darbā ar šādiem pacientiem un ieteikumi tuviniekiem – kā insulta skartajam palīdzēt.
Visbiežāk insults rada šādus runas traucējumus:
- Afāzija – valodas traucējums, kas rodas pēc smadzeņu bojājuma.
- Ja ir bojāts Broka lauks (kreisajā pieres daivā), pacientam ir grūti izteikties – runa lēna, saraustīta, ir grūtības veidot teikumus un atrast vārdus. Sapratne parasti nav traucēta un saglabājas.Ja bojāts Vernikes lauks (kreisajā deniņu daivā), pacientam ir traucēta valodas sapratne – viņš runā plūstoši, bet saturs var būt neloģisks, pats pacients bieži to neapzinās.Afāzijas gadījumā bieži ir arī grūtības skaitīt, lasīt un rakstīt.
- Globālas jeb totālas afāzijas gadījumā pacientam ir grūtības gan saprast valodu, gan izteikties.
Kā var palīdzēt audiologopēds:
Smagākos afāzijas gadījumos pacients tiek mācīts izpildīt vienkāršas verbālas instrukcijas, piemēram, “dod!”, “ņem!”, “rādi!”, tiek mācītas ķermeņa daļas, parādīt prasīto attēlu vai objektu telpā, nosaukt savu vārdu, dažādus objektus, skaitīt. Vieglāku traucējumu gadījumā uzdevumi ir sarežģītāki – jāizdomā atbilstoši vārdi, kā var papildināt kādu frāzi, jāstāsta par attēliem, jāraksta stāstījumi, jādomā dažādu kategoriju vārdi, jālasa teksti, jāatbild uz jautājumiem par izlasīto vai jāatstāsta, jāizdomā tekstā trūkstošie vārdi u. tml.
- Dizartrija – runas traucējumi, ko izraisa muskuļu vājums vai koordinācijas trūkums runā iesaistītajās struktūrās (lūpās, mēlē, balsenē u. c.). Runa var būt neskaidra, klusa, lēna, saraustīta, bet valodas sapratne paliek saglabāta. Dizartija parasti ir no insulta stumbrā, kad traucēti aukslēju refleksi vai ja insulti bijuši abās smadzeņu puslodēs un tas ietekmē arī rīšanas muskuļus.
Kā var palīdzēt audiologopēds:
Ar orofaciālajiem vingrinājumiem, tiek uzlabota elpošanas funkcija, pacients vingrinās koordinēt pareizu elpošanu, skaļi lasot dažādus ātrrunas vingrinājumus, zilbes ar līdzskaņu sapludinājumiem vai nevārdus (vārdus bez nozīmes).
Smagi vai maznozīmīgi runas traucējumi. Kā izvērtē?
“Sākotnēji tiek ievākta anamnēze, jau šajā brīdī tiek sākta novērtēšana – vai pacients var izstāstīt, kas notika, kāpēc vajadzīga rehabilitācija, vai pats ir novērojis, ka ir kādas grūtības runāt vai norīt u. tml. Pēc tam pacientiem tiek piedāvāti konkrēti uzdevumi – izpildīt artikulācijā un mīmikā iesaistīto struktūru vingrinājumus, tiek novērtēts muskuļu spēks, kustību amplitūda un precizitāte. Tiek lūgts nosaukt dažādus attēlus, pastāstīt par tiem, tiek pārbaudīts, kā pacients izprot verbālas instrukcijas, tiek novērtēta arī lasīšanas, rakstīšanas un rīšanas funkcijas, kā arī fonācijas ilgums,” skaidro audiologopēde Lauma Tumašova. Par maznozīmīgu traucējumu uzskata gadījumu, ja pacients pats kritiski spēj izvērtēt savu veselības stāvokli, norāda, ka pēc insulta viņa runas, valodas, balss un rīšanas funkcijās nekas nav mainījies, kā arī pacients spēj veikt visus speciālista piedāvātos uzdevumus bez īpašām grūtībām.
Terapiju ieteicams sākt tiklīdz to atļauj pacienta vispārējais veselības stāvoklis – parasti tas ir iespējams jau akūtajā rehabilitācijas posmā, dažkārt dažu dienu laikā pēc insulta vai traumas.
KRC “Jaunķemeri” audiologopēde Lauma Tumašova
Kad audiologopēds nevar palīdzēt…
Audiologopēds nevarēs palīdzēt, ja insulta pacienta vispārējais veselības stāvoklis ir tik smags, ka viņš nespēj uzdevuma veikšanai koncentrēties pat 10–15 minūtes un tas padara komunikāciju, sadarbību praktiski neiespējamu. “Motivācijas trūkums vai atteikšanās sadarboties ir vēl viens iemesls, kāpēc nav iespējams pacientam palīdzēt. Šādos gadījumos jādomā par cita veida atbalstu, piemēram, vispārējā medicīniskā stāvokļa stabilizēšanu, psihologa iesaisti, medikamentozās terapijas korekciju, bet audiologopēdijas nodarbības tiek atliktas, līdz pacienta stāvoklis uzlabojas,” uzsver Lauma Tumašova.
Piemērots brīdis uzsākt nodarbības
Jo agrāk tiek uzsākta terapija, jo lielāka iespēja panākt ātrākus un labākus rezultātus. Pētījumu rezultāti liecina, ka agrīni uzsākta rehabilitācija, tai skaitā audiologopēda nodarbības runas spēju traucējumu gadījumā, veicina smadzeņu plastiskumu, palīdzot bojātajām zonām atjaunoties vai citiem smadzeņu apgabaliem pārņemt valodas funkcijas. “Terapiju ieteicams sākt, tiklīdz to atļauj pacienta vispārējais veselības stāvoklis – parasti tas ir iespējams jau akūtajā rehabilitācijas posmā, dažkārt dažu dienu laikā pēc insulta vai traumas,” teic audiologopēde Lauma Tumašova.
Pacientiem, kuriem insults ietekmējis valodas un runas spējas, audiologopēda nodarbības ilgst 30 minūtes 3–5 reizes nedēļā. “Ja pacients ir ļoti motivēts, kā arī viņa fiziskais un kognitīvais stāvoklis ir atbilstošs (spēj ilgstoši koncentrēties, nav izteikta nogurdināmība), nodarbības var ilgst pat līdz 60 minūtēm. Terapijas intensitāti pielāgo atbilstoši pacienta progresam, nogurumam un terapijas mērķiem. Svarīga ir regularitāte, sadarbība ar ģimeni un tālākie vingrinājumi mājās, kas būtiski veicina terapijas efektivitāti,” uzsver KRC “Jaunķemeri” audiologopēde.
Kūrorta rehabilitācijas centram “Jaunķemeri” ir daudzu gadu pieredze darbā ar insulta pacientiem, nodrošinot neirorehabilitācijas programmu. Rehabilitācijas komandā strādā dažādi speciālisti, tai skaitā neirologi, audiologopēdi, veselības psihologs, uztura speciālists u.c. Lai saņemtu rehabilitācijas pakalpojumu, sazinieties:
