Arī mediķi dažkārt gūst traumas: Aleksandras stāsts par atveseļošanos

08.06.2026

Aleksandra Paņina ikdienā strādā medicīnā, bet arī mediķi nav pasargāti no traumu riska. Pēc neveiksmīga kritiena Aleksandrai rehabilitācija KRC “Jaunķemeri” palīdz atgūt veselību nu jau otro reizi. Viņa atzīst: “Ir tā vērts, jo progress ir acīmredzams!”

“Tieši tik banāli!” – kā sākās cīņa ar traumu

“Aptuveni pirms gada man darbā gadījās paklupt un savainot kāju. Tobrīd nekur nesteidzos – mēneša beigās devos nodot atskaiti savā darba vietā slimnīcā. Saule spīdēja tieši acīs, un, ejot pa kāpnēm, nepamanīju pēdējo pakāpienu. Tieši tik banāli,” atceras Aleksandra.

Tajā dienā tika atzīmēta Ārstu diena, un vakarā ar kolēģiem bija paredzēts svinīgs pasākums. Tomēr Aleksandras diena noslēdzās traumpunktā – ar neplānotu programmas maiņu. Sākotnējā rentgena izmeklējumā ārsts būtiskas izmaiņas nekonstatēja, un kājai tika uzlikts ģipsis uz 15 dienām. Aleksandra cerēja, ka pēc divām nedēļām varēs atgriezties darbā, taču realitāte izrādījās citāda.

Pēc ģipša noņemšanas tika veikta ultrasonogrāfija, un rezultāti bija nopietni:
• daļējs saites plīsums pēdā;
• iekaisums vienā no saitēm;
• daļēji pārrauta trešā saite.

Arī ārsta secinājums bija skarbs – vēl divus mēnešus pavisam noteikti nedrīkstēs atgriezties darbā, un traumas ārstēšana bez rehabilitācijas nebūs iedomājama.

Pirmā pieredze “Jaunķemeros” un franču valoda

“Doma par diviem mēnešiem bez darba man likās kā pasaules gals,” atzīst Aleksandra. Viņa apņēmās censties šo laiku izmantot lietderīgi – mājās intensīvi mācījās franču valodu un nonāca pie svarīgas atziņas: darbs nekur nepazudīs, bet veselība var zust, ja neievēro ārsta norādījumus.

Tā pērnā gada jūlijā Aleksandra pirmo reizi nonāca rehabilitācijas centrā “Jaunķemeri” desmit dienu ilgā rehabilitācijas kursā. Rehabilitācijas plānā  bija individuālās fizioterapijas nodarbības un grupu nodarbības, dūņu procedūras un ārstnieciskās vannas. Katru dienu Aleksandra devās arī pastaigā līdz jūrai, kas atrodas netālu – aiz meža. Kā pati joko – tās, iespējams, bija vienīgās patiešām siltās un vasarīgās desmit dienas pērnā gada vasarā.

Atgriešanās mērķtiecīgai veselības stiprināšanai

Šogad Aleksandra ir atgriezusies rehabilitācijā, taču jau ar citu mērķi – stiprināt ķermeni, uzlabot balansu un mazināt muguras sāpes. Tā kā pēc traumas ilgstoši nācās pārvietoties ar kruķiem, ir radies iegurņa disbalanss, kā arī jūtamas sāpes gurnos un jostas daļā.

“Tagad skaidri zinu, kādas procedūras man palīdz un kam jābūt manā rehabilitācijas plānā,” viņa saka. Šī ir arī iespēja nomainīt vidi un uz brīdi nedomāt par darbu un ikdienas rūpēm.

“Rehabilitācijas mērķis nav tikai mazināt sāpes, bet arī emocionāli restartēties, jo bez tā pilnvērtīga atveseļošanās nav iespējama,” viņa uzsver.

Intensīvs plāns un miegs pēc broma vannām

Šoreiz Aleksandras plānā ir 7–9 procedūras dienā. Tie, kuriem jau ir pieredze ar rehabilitāciju, zinās – šis ir ļoti intensīvs grafiks! Rīta rosme, dūņu aplikācijas, baseins… laika gulšņāšanai praktiski neatliek. “Bet, ja tomēr sanāk apgulties, tad uzreiz aizmiegu,” viņa smejas. “Minerālūdens vannas, īpaši broma vanna, tik ļoti atslābina nervu sistēmu, ka kursa laikā gadījās nogulēt pat pāris rīta rosmes!”

Papildus viņa bauda masāžas un slinga terapiju, kas palīdz mazināt saspringumu un kakla daļas muskuļu sāpes, ko ikdienā rada sēdošs darbs.

rehabilitācija satraumētai kājai. Aleksandras pieredzes stāsts

Cīņa ar hormonālajām problēmām un uztura izaicinājumi

Pie reizes šo laiku, kas pavadīts rehabilitācijā, Aleksandra apņēmusies izmantot lietderīgi, lai sakārtotu savu uzturu. Iepriekš viņa piedzīvoja pēkšņas izmaiņas pašsajūtā un organismā – tai skaitā svara pieaugumu un paātrinātu sirdsdarbību, neskatoties uz sabalansētu un pārdomātu uzturu ikdienā.

Konsultējoties ar endokrinologu, tika konstatētas hormonālā līdzsvara izmaiņas, tai skaitā paaugstināts kortizola jeb stresa hormona līmenis, kas var ietekmēt pašsajūtu un vielmaiņu. Ārsta ieteiktā olbaltumvielām bagātā diēta divu mēnešu garumā nekādus rezultātus nedeva, un tikai vēlāk, sadarbojoties ar citu speciālistu, tika atrasts skaidrojums simptomu kopumam, kas gluži kā puzles gabaliņi salikās vienotā attēlā.

Paaugstināto stresa hormona rādītāju dēļ Aleksandrai tika ieteikts būtiski samazināt ogļhidrātu uzņemšanu. “Tomēr strādājot gan nodaļā, gan uzņemšanas nodaļā, gan dienas, gan nakts režīmā, pilnībā atteikties no saldumiem nav nemaz tik vienkārši – reizēm tie parādās tur, kur tos vismazāk gaidi,” viņa smejas. “Taču šeit, rehabilitācijas centrā, es sev izvirzīju principu – ogļhidrātiem stingrs nē! Tuvākais veikals atrodas aptuveni 3,5 km no rehabilitācijas centra – tas ir pietiekami tālu, lai sev  uzdotu svarīgu jautājumu: vai tiešām es gribu saldumus tik ļoti?”

Brokastīs Aleksandra izvēlas biezpienu ar krējumu vai vistu, savukārt ikdienas uzturā cenšas iekļaut vairāk dārzeņu un gaļas. Rezultāti ir jūtami – jau pēc 10 dienu kursa muguras sāpes ir mazinājušās, svars samazinās, un ir iegūts pilnvērtīgs emocionāls restarts, lai ar jaunu enerģiju varētu atgriezties darbā un atkal turpinātu palīdzēt citiem.

Aleksandras ieteikumi ikviena veselībai

  • Reizi gadā veiciet vispārēju veselības pārbaudi. Palūdziet ģimenes ārstam nosūtījumus nepieciešamajām analīzēm. Atcerieties – ikviens Latvijas iedzīvotājs reizi gadā var veikt asins analīzes bez maksas!
  • Praktizējiet digitālo detoksu. Brīvdienās apzināti atslēdzieties no telefona, darba čatiem un sociālajiem tīkliem. Ne vienmēr ir jābūt sasniedzamam (lai gan, jāatzīst, tas nemaz nav tik viegli) – ļaujiet prātam patiesi atpūsties.
  • Plānojiet atvaļinājumu vismaz reizi pusgadā. Tam nav obligāti jābūt eksotiskam ceļojumam – svarīgākais ir vides maiņa. Var aizbraukt uz Ventspili, Kuldīgu vai izvēlēties veselības veicināšanas programmu tepat “Jaunķemeros”. Tas ļauj uz brīdi atslēgties no ikdienas, nedomāt par ēst gatavošanu un dot ķermenim iespēju pilnībā atjaunoties.