Akvelīna Līvmane par veselības uzlabošanu “Jaunķemeros”:
“Aiz brīnumainiem gadījumiem vienmēr slēpjas liels darbs”
Šoruden aktrise Akvelīna Līvmane Kūrorta rehabilitācijas centrā “Jaunķemeri” veselību uzlaboja un ar procedūrām sevi palutināja pirmo reizi. Kā izrādās, nokļūt “Jaunķemeros” ir daudz vienkāršāk nekā Akvelīna līdz šim bija domājusi.
Tomēr viss ir daudz vienkāršāk…
“Kad dažreiz sanāca braukt garām šai vietai pa Talsu šoseju, pie sevis nodomāju – tur kaut kur aiz meža atrodas bijusī sanatorija, tagad – rehabilitācijas centrs “Jaunķemeri”. Tikai aiz kokiem neko nevar redzēt! Reizēm apsvēru domu, ka varētu šurp atbraukt uzlabot veselību, bet vienmēr atturēja iedoma, ka tam droši vien nepieciešams sakārtot kaudzi medicīniskās dokumentācijas, jāsaņem daudzu ārstu izziņas, kas prasa laiku un nopietnu sagatavošanos. Tāpēc allaž šo braucienu atliku, bet tad pienāk tā reize, kad viss izdodas un beidzot varēju iepazīt rehabilitācijas centru arī no iekšpuses. Turklāt mans līdzšinējais priekšstats par sarežģīto sagatavošanos sevi neattaisnoja. Izrādās – pietiek ar sava ģimenes ārsta nosūtījumu, ja gribi baudīt kādu no veselības veicināšanas programmām.
Asinsspiediens normāls – varam sākt!
Pirmajā dienā “Jaunķemeros” mani sagaidīja ārste Ildze Rozenšteina, kura iztaujāja par veselību, pārliecinājās, ka visas programmā paredzētās procedūras varu droši baudīt. Tā kā biju modusies agri no rīta un ierodoties “Jaunķemeros” man viss bija jauns un nezināms, saprotams, nedaudz jūtams arī satraukums. Izmērot asinsspiedienu, rādītājs bija nedaudz virs normas. Mazliet uzkavējos ārstes kabinetā, nomierinājos, abas ar dakteri aprunājāmies par šo un to, pat pasmējāmies un mērījām asinsspiedienu vēlreiz – nu jau rādītāji bija krietni labāki un mana veselības uzlabošanas programma varēja sākties tieši tā, kā sākotnēji bija plānota.
Videovingrinājumi līdzi ņemšanai
Devos uz konsultāciju pie fizioterapeites. Fantastiska speciāliste! Lai gan esmu gājusi pie dažādiem fizioterapeitiem, līdz šim nekad neviens mani nav tik rūpīgi iztaustījis, pārbaudījis, visu izskaidrojot līdz pēdējam sīkumam. Fizioterapeite nofilmēja arī dažus vingrinājumus, komentējot, kam jāpievērš uzmanību pie katras kustības – šos video varēšu skatīties mājās un censties vingrinājumus atkārtot regulāri un precīzi. Jau trīs gadus piecas reizes nedēļā mājās cītīgi vingroju. Ar prieku uzklausīju fizioterapeites izvērtējumu un atzinumu, ka mans ķermenis ir labā fiziskā formā, muskuļu tonuss ir labs un nav nekāda traucējoša saspringuma. Varēju sevi uzslavēt – tas ir regulāras vingrošanas rezultāts.
Ķermenis zina, ko labu paņemt no dūņām
Nekad nebiju baudījusi zemūdens masāžu. Tā ir masāža ar ūdens strūklu, kas tiek klāt pat tādiem muskulīšiem, kurus nekā citādāk nemaz nevarētu izvingrināt. Savukārt pēc masāžas mani ieguldīja siltās dūņās, satina plēvītē un tā es tur kādu laiku gulēju siltumiņā. Paļaujos, ka ķermenis pats zina visus tos daudzos labumus, ko tas var paņemt no ārstnieciskajām kūdras dūņām – man par to nav galva jālauza.
Manā procedūru plānā bija arī broma minerālūdens vannas. Hidroterapijas procedūrā jokoju, ka labākam efektam varbūt der šī minerālūdens malciņu arī iedzert. Pirms daudziem gadu desmitiem slimnīcās pacientiem taču deva broma pilienus, lai palīdzētu nomierināties! Te gan man paskaidroja, ka broma minerālūdens nav paredzēts dzeršanai – tam “Jaunķemeros” ir sērūdeņraža un nātrija hlorīda minerālūdens avotiņš – vērtīgs ūdens, ko droši var baudīt arī iekšķīgi.
Rīta rosme agrajiem putniņiem
Tā kā esmu rīta putniņš jau kopš bērnības, arī pagūt uz rīta rosmi “Jaunķemeros” nebija grūti. Uz zāles vēl turējās rīta rasa, laiks rudenīgi dzestrs, bet tomēr vēl gana silts, tāpēc varēju izbaudīt arī aeroterpiju. Guļot siltā guļammaistā rehabilitācijas centra 9.stāvā uz terases, vēroju mākoņus un gājputnus, kas kārtojās rindās tālam lidojumam uz siltām zemēm, un elpoju spirgto gaisu. Dažubrīd likās, ka iesnaudos…
Esmu pārsteigta par to, cik fantastiski cilvēki “Jaunķemeros” strādā. Pacienti taču ir tik dažādi – katrs ar savu raksturu, savām pretenzijām un prasībām, bet ārsti, māsas un procedūru sniedzēji visi ir tik laipni un smaidīgi. Man bija sajūta, ka šajās dienās esmu nonākusi citā pasaulē – tajā labajā, patiesajā, mīlīgajā pasaulē.
Slinga terapija mugurai
Manā programmā bija iespēja vakaros apmeklēt baseinu, bet, atzīšos – neesmu peldēšanas cienītāja. Varu nopeldēt vienu baseina garumu, bet man šai aktivitātei īsti nav ne gribas, ne spēka, ne rakstura – vislabāk ūdenī jūtos tad, ja kājas pieskaras ūdens tilpnes dibenam.
Toties slinga terapija – tā gan bija laba! Mugura tika atslābināta, relaksēta. Pirms vairākiem gadiem man bija pieredze ar slinga terapiju – fizioterapeits vienkārši iekarināja mani elastīgajās saitēs te uz vieniem, te uz otriem sāniem, bet pie sevis domāju – un kāds no tā labums? Esmu daudz lasījusi citu stāstus par to, kā slinga terapija un gulēšana uz slīpām virsmām cilvēkiem palīdzējusi atrisināt problēmas ar muguru. Par to esmu pārliecinājusies arī pati. Reiz kādā braucienā jutos ļoti nogurusi. Piestājām ceļa malā, kur bija ar zāli apaugusi slīpa nogāze. Apgūlos tur ar kājām uz augšu un galvu uz leju gluži tāpat kā šodien “Jaunķemeros” slinga terapijā. Un patiešām – mugurai tūdaļ pat kļuva vieglāk. Patika, ka fizioterapeite smalki izskaidroja, ka slinga terapija ir ļoti nopietna procedūra, ka to drīkst praktizēt tikai īpaši apmācīti fizioterapeiti un pēc procedūras mugurai jāļauj vismaz pusstundu pabūt mierā – nevajag vingrot, veikt straujas kustības.
Diētiskā ēdienkarte un ieklausīšanās sevī
“Jaunķemeros” izvēlējos mazkaloriju diētisko ēdināšanu. Katram veselīga dzīvesveida definīcija noteikti ir sava. Taču es nekad nepērku subfabrikātus vai gatavus ēdienus veikala kulinārijas nodaļā, vienmēr gatavoju pati un nekad neēdu neko lieku. Ir brokastis, tad pusdienas, bet plkst. 17.00 vakariņas – ar to dienas maltītes arī beidzas. Savulaik esmu izmēģinājusi dažādas arī metodes veselības uzlabošanai, tai skaitā dabisko dziedniecību un dziedniecību pēc punktiem (su džok), lai sevi uzturētu darba kārtībā. Reiz gadījās problēmas ar veselību. Likās, ka ar tām tieku galā, bet tomēr redzēju ķermenī izmaiņas un sapratu, ka viss nav tik vienkārši – saspringtie nervi atstāj sekas. Toreiz izmēģināju adatu terapiju. Desmit seansi kopumā, bet jau pēc trešā redzēju, ka nevēlamās izmaiņas pamazām sāk izzust.
Dzīvot ar pārliecību – man izdosies!
Uzskatu, ka aiz brīnumiem vienmēr slēpjas cilvēka paša darbs. Nevar cerēt uz veselības uzlabojumu, ja pats neko lietas labā nedara un paļaujas tikai uz zālēm un ārstiem. Tāpat ir ar rehabilitācijas metodēm – tās ir labas un dod efektu, bet, ja atgriežoties mājās neko no tā neturpināsi praktizēt, arī ilgtermiņa rezultātu nebūs. Jaunībā organisma atjaunošanās procesi notiek ātri, bet vēlākos gados klāt nāk slinkums un arī daudz skepses, ka diezvai tā var būt, diezvai man tas palīdzēs. Tiklīdz cilvēks sāk apšaubīt labu iznākumu, arī rezultāts izpaliks vai arī tā sasniegšanai būs jāpieliek lielākas pūles. Pārliecība un paļaušanās spēlē milzīgu lomu atveseļošanās periodā. Amerikāņu rakstnieks un pētnieks Džo Dispenza daudz stāsta par savu pieredzi. Viņam bija mugurkaula lūzums, bet viņš daudz strādāja ar savu prātu, iztēli, koncentrējās uz savu mugurkaulu, iztēlojoties to veselu, un rezultātā jau pēc pāris mēnešiem Dispenza spēja palēnām piecelties no gultas.
Kad domāju par saviem vienaudžiem, bieži dzird kādu sakām – bet izvērtē savus gadus, ieskatieties pasē – tas, par ko sūdzies, ir tikai normāli! Tomēr es tā negribētu. Vēlos saglabāt labu fizisko formu un spēju kustēties, cik vien ilgi iespējams. Tāpēc smēlos iedvesmu un motivāciju veselīgākai dzīvošanai rehabilitācijas centrā “Jaunķemeri”, paturot prātā, ka laba pašsajūta un veselība ir mūsu pašu rokās.
